Atnākušie centās uzmeistarot strazdu būrus, zinot, ka pavisam drīz svilpotāji būs mājās. Jaunkundzes mēģināja saprast, ko nozīmē senu rotu darināšana: kādi rīki, zīmes tiek ņemtas talkā, lai rota būtu grezna, sargājoša. Darbīgas kundzes ierādīja, kā dabas materiālos tīt olas, lai būtu pārsteigums. Baltās olas atvīstot bija pārvērtušās tumši brūnā, zaļganā, tumši violetā un rakstainā brīnumā.
Muižas parks bija ļaužu pilns. Pavasara Saulgrieži bija izvērtušies par dienu, ko ģimenes labprāt pavada kopā, baudot kārtīgu lauku virtuvi, malkojot zelteri, dodoties uz šūpolēm kopā ar mazajiem un meklējot, kur Barons, Maksis un Zitiņa – zirgi un poniju dāma no Valmiermuižas staļļiem, lai ļautos izjādei pavasara saulē un vējā. Vai svinamā diena bija arī iepirkšanās laiks? Tirgotāji teica, ka īpaši piedomājuši, lai šajā tirgus reizē visi uzķeras uz Lieldienu labumiem.
PUTNIEM UN CILVĒKIEM BŪS PRIEKS – tā sacīja lieli un mazi, kas ķērās pie putnu būrīšu meistarošanas. Strazdi drīz atlidos, meklēs mājas, un pagalmā gaidāma acij tīkama rosīšanās. Gunta Vīksnas foto