Rakstu tulkotāji Ūsiņa zīmē saskata divus zirdziņus, kas iejūgti Saules ratos. Ir zvaigžņu pazinēji, kas saka, ka līdzīga figūra vērojam debesīs – Pegaza zvaigžņu kvadrāts, un pa kreisi no tā trīs Andromedas zvaigznes, zvaigžņu rinda – ratu dīsele. Rītos ap Ūsiņa dienu austrumu pamalē parādoties šis Ūsiņa pajūgs, it kā Saule no tumsas brauktu atpakaļ pie mums, parādoties zvaigžņu vietā, atvezdama vasaras rītus. Zemkopji sāk savus vasaras darbus, kuros zirgs ir viņu galvenais palīgs.
Ūsiņa zīmes dēvē vēl par atslēgaiņiem. Ir zināma izrīcība ar atslēgām, pirmo reizi pieguļā zirgus laižot, lai zirgus «pieslēgtu», ka tie nenāktu vilkiem par laupījumu.
Cimdos ieadītas, šīs zīmes valkātājam sniedzot ceļa veiksmi.
Nākamajā dienā pēc Lokstenes svētnīcas atklāšanas uz Daugavas salas Rāmavas un Beverīnas saimju dievturi sabrauca uz Ūsiņa daudzinājumu Pekas kalnā – līdz šim Beverīnas novadā vienīgajā zināmajā latvju senču pilskalnā. Ūsiņš šajās dienās bija atvedis Sauli, viesdams cerību – lai arī Ziemelis vēl aizēno vasaras vārtus, tie teju atvērsies. Un, lai notiktu, kā jānotiek, mežu gali locījās, lai balstiņa tālu skan!
Vasaras aicināšanas svētkos piedalījās tautasdziesmu draugi un latviešu tradīciju kopēji – no Rīgas «Silavots», no Valmieras Tālavas vērtuma kopa, no Kauguru pagasta «Stutes» – un citi apkārtnes ļaudis, kuri klausījās, līdzdziedāja, rotāja un rotaļājās, kā arī gatavoja šim laikam parasto ēdienu – pantāgu.
Par malkas šķilām Ūsiņa ugunskuram, uz kura pantāgu katlā gatavoja, arī par tam vajadzīgajām izejvielām bija parūpējies Kauguru pagasta kultūras dzīves vadītājs Alfrēds Stīpiņš. (Fredi, izcils pantāgs iznāca – paldies! ) Veiksmi visiem vasaras ceļos!
GODINĀJUMS. Ūsiņu dziesmā godina «Stutes». Ievas Putniņas foto