Šādi autobusi Latvijā ceļu satiksmē vēl nepiedalās. Valmierā testa braucieni norit, SIA «VTU Valmiera» uzstādot mērķi būt videi vēl draudzīgākiem un, iespējams, papildināt pilsētas autobusu parku ar hibrīdautobusiem.
«Hibrīdtehnoloģija ir viens no «zaļajiem» virzieniem, kas neprasa lielu papildu ieguldījumu. Paralēlā versija nodrošina, ka var darboties dīzeļmotors, elektromotors vai abi kopā, piemērojoties situācijai,» skaidro «Volvo Bus Corporation» pārstāvis Baltijas valstīs Jānis Rorbaks.
Hibrīdautobuss ir izdevīgs pamatā pilsētas maršrutos, jo enerģija tiek ražota, autobusam bieži bremzējot, lai piestātu pieturvietās un ielu krustojumos. «Bremzējot rodas kinētiskā enerģija, kas pārveidota elektriskajā enerģijā. Uzstādītais hibrīdsistēmas akumulators to uzkrāj un ļauj izmantot, uzsākot kustību pēc apstāšanās. Šai darbībai nepieciešamo enerģiju autobuss ir saražojis pats. Tādējādi smagāko darbu — izkustēties no vietas, kas prasa vislielāko degvielas patēriņu, — veicam par brīvu.»
Autobusam ir uzstādīts elektriskais modulis, kas, piespiežot gāzes pedāli, darbojas kā elektromotors, savukārt bremzes — kā ģenerators. Autobusa vadītājam ir jāizvērtē situācija. Ja redzams, ka nevarēs braukt ātrāk par 20 kilometriem stundā, iespējams lēnākā ātrumā mērot attālumu līdz pat 800 metriem, netērējot degvielu. Sākot braukt ātrāk, automātiski iedarbojas arī dīzeļmotors.
Šāda tehnoloģija dod apmēram 30 procentu degvielas ietaupījumu, salīdzinot ar autobusiem, kuros ir dīzeļdegvielas motors. Tallinā, kur kursē jau 24 šādi hibrīdautobusi, rezultāti rāda 33 procentu degvielas ietaupījumu.
«Autobusu vadītājiem ir jāņem vērā dažas nianses, taču ikdienas vadības sistēmas, darba panelis ir ierastie. Drīzāk gan pasažieriem, gan autobusu vadītājiem šādiem transportlīdzekļiem jāpielāgojas psiholoģiski, jo, piemēram, apstājoties pirms krustojuma vai pieturā, autobuss automātiski noslāpst, savukārt braukšana ir klusa,» saka «Volvo Bus Corporation» pārstāvis.
Lai gan apstājoties motors nedarbojas, pārējām nepieciešamajām darbībām, piemēram, stūres pastiprinātājam, durvju atvēršanai, klimata kontroles sistēmas darbināšanai, gaisa padevei, enerģiju nodrošina hibrīdsistēmas akumulators.
«Šīs «zaļās» tehnoloģijas ieviešanai nav vajadzīgas papildu investīcijas, piemēram, biogāzes degviela, lādēšanas stacijas u.tml. Turpinām izmantot ierasto dīzeļdegvielu, bet par 30 procentiem mazāk. Gribu uzsvērt, ka tas nozīmē arī par 30 procentiem mazāk izmešu un trokšņa līmeņa samazināšanos pilsētā,» norāda J. Rorbaks.
Publicitātes foto