Ik pa laikam izskan informācija saistībā ar pašvaldību administratīvo reformu, vismaz tā šis iecerētais process ierasti tiek saukts. Cik tālu tas pavirzījies?
Šobrīd runa ir nevis par administratīvo reformu, bet gan par sadarbības teritorijām, kas jāveido, lai visas pašvaldības Latvijā varētu pildīt savas funkcijas un katrs iedzīvotājs jebkurā pašvaldībā varētu saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus — izglītības, drošības, sabiedriskā transporta un citās jomās. Pašlaik situācija ir tāda, ka esam veikuši konsultācijas ar visām Latvijas pašvaldībām, esam saskaņojuši šos jautājumus ar visām ministrijām, Lielo pilsētu asociāciju, Reģionālo attīstības centru apvienību, un šīs institūcijas sadarbības teritoriju izveidi atbalsta, vienīgi nav saskaņojuma ar Latvijas Pašvaldību savienību, kura iebilst pret likumu, kuru jau esam iesnieguši Ministru kabinetā. Tā ka valdībā par sadarbības teritoriju izveidi vēl tiks diskutēts. Runa ir par 29 sadarbības teritoriju izveidi (ir gan vēl pieļaujams, ka atsevišķa sadarbības teritorija varētu būt Jūrmala). Lielā mērā šī ideja par sadarbības teritorijām radās tādēļ, ka 2009. gadā administratīvā reforma notika, bet likumā tā bija paredzēta daudz plašāka (vēl tagad tajā palikuši apriņķi). Bija arī paredzēti kritēriji lielāku pašvaldību izveidei, taču realitāte ir tāda, ka 55 novadi pašlaik neatbilst likumam, jo iedzīvotāju skaits tajos ir mazāks par 4 tūkstošiem, tāpat likumam neatbilst arī divas pilsētas. Šo sadarbības teritoriju veidošana iecerēta kā kompensācija par to, kas reformas laikā netika izdarīts, veids, kā gribam palīdzēt pašvaldībām, kuras pilnībā nespēj pildīt savas funkcijas. Sadarbojoties ar citām pašvaldībām, tās to varēs.
KASPARS GERHARDS. Ārijas Romanovskas foto