Vispirms nedaudz vēstures. Šī ēka no sarkanā ķieģeļa Rīgas ielā 42 savu vietu pilsētā ieņem jau otro gadu simtu. Praktiski visu pastāvēšanas laiku māja kalpojusi izglītības vajadzībām. No 20.gs. sākuma – sieviešu ģimnāzija, vēlāk – licejs, pēc tam – Valmieras pilsētas 1. pamatskola, no 1947. gada (pēc citiem datiem 1948. gada) – Valmieras 2. (krievu) vidusskola, tiesa, vidusskolas statusu tā ieguva tikai 1950. gadā. 2. vidusskola šeit atradās līdz 1989. gadam, kad 1. septembrī tika atklāta jauna ēka Raiņa ielā. Deviņdesmitajos gados šeit izglītojās sākumā toreizējās 1. vidusskolas skolēni, vēlāk – VVĢ sākumskolas un pamatskolas bērni. No 2010. gada telpās saimnieko Valmieras Jaunatnes centrs «Vinda».
Liktenis lēmis, ka arī man gadījies mācīties šajā skolā 70.-80. gados, tāpēc šogad sanāk tāda kā jubileja, jo pēdējoreiz šo ēku apmeklēju tieši pirms trīsdesmit gadiem. Vasarīgi romantiskas nostalģijas vadīts, sapratu, ka ir piezagusies nepārvarama vēlme apciemot šo namu tieši tagad, kad klasēs vēl nav rosības, lai pavērotu notikušās pārmaiņas, uzņemt kādu bildīti un padalītos ar redzēto sociālajos tīklos, jo kādreizējie skolas absolventi tagad ir izkaisīti praktiski pa visiem kontinentiem, vienīgi par Antarktīdu precīzu ziņu nav. Toties interese par to, «kas nu tagad notiek mūsu vecajā skolā», ir gan Sanktpēterburgā, gan Tālajos Austrumos, gan Kanādā.