– Īsti pat nezinu, kā to komentēt, jo pagaidām pieejams tikai ļoti nekvalitatīvs dokuments, pie tam ar nosaukumu «Valsts pārvaldes sadarbības teritorijas», lai gan ministrijas priekšlikuma prezentācijā tiek runāts par pašvaldībām.
Es piekristu un saprastu vajadzību sakārtot valsts iestāžu sadarbības teritorijas, jo pašlaik ir ap 30 valsts iestāžu teritoriālie iedalījumi, un brīžam pašvaldībām pat nav skaidrs, kurā reģionā tās pēc šī valsts iestāžu sadalījuma principa iedalītas. Kur nu vēl parastais iedzīvotājs, kuram jāgriežas iestādē, lai nokārtotu kādu jautājumu. Ir Ziemeļaustrumu, Ziemeļvidzemes, Centrālvidzemes institūcijas, un katrai savs sadalījums. Tas tiešām būtu labais žests, ja valsts sāktu šo sistēmu sakārtot, parādot, kādi ir lielākie reģioni un sadarbības teritorijas. Pēc tam arī pašvaldībām būtu vieglāk par to runāt. Vairāk man nav ko komentēt, jo ar pieejamajiem dokumentiem ir daudz par maz, lai saprastu, kas ar šo reformu ir domāts.
Ir jau arī redzēta jauna Latvijas karte.
Pret šādiem zīmējumiem esmu skeptisks. Kopš pašvaldību reformas, kas notika 2009. gadā, cilvēku paradumi nav īsti pētīti, piemēram, uz kurieni iedzīvotāji brauc pēc pakalpojumiem. Varbūt tad arī tā aina izskatītos citādi, nevis mākslīgi savelkot tās teritorijas.
Pēc publiskotās kartes sanāk, ka Valmieras apriņķis tiek veidots milzīgs, pat ieskaitot teritorijas uz Limbažu pusi. Vai Valmiera tam būtu gatava?
Noteikti jā. Taču, ja tas tiek veidots kā sadarbības reģions, tad jābūt arī abpusējai vēlmei sadarboties. Ja tādas nebūs, jebkurš projekts var palikt nerealizēts. Bet mans uzskats joprojām ir nemainīgs – pašvaldību Latvijā pašlaik ir par daudz. Bet, kā jau teicu, pārmaiņām jābūt balstītām uz reāliem dokumentiem.