Notikumu bijis daudz, bet paliekošākais – kāds sienas gleznojums, kas katram mazsalacietim un pilsētiņas viesim atgādinās vai liks painteresēties par to, kas ir šis vīrs, kāpēc tik daudz velosipēdu mazpilsētā, kā Ērenpreisa zīmols dzīvojis Latvijas laikā un kā šis velo ražošanas stāsts turpinās.
Svētku laikā novadnieces Sindijas Kļaviņas darbu izstāde tika atklāta Mazsalacas pilsētas bibliotēkā, bet pāris dienu laikā viņa paspējusi arī ar krāsām un tēliem izveidot Ērenpreisa stāstu uz pilsētas galvenās ielas.
Pilsētas svētki Mazsalacā ilga teju trīs dienas, kad risinājās tradicionālais velobrauciens, kad tika atklātas dažādas izstādes, kad veci un jauni dejoja ballēs, klausījās koncertus, bet mazie zīmēja ar krītiņiem uz bruģa. Notika arī dažādas sportiskas aktivitātes un tika apbalvoti košākie velobrauciena dalībnieki, bija gadatirgus un kapu svētki.
Tradicionālo pilsētas svētku jaunums šogad bija arī makšķerēšanas sacensības, kad dažas stundas pēc nakts balles uzņēmīgākie devās sacensties par to, kas svētdienas rītā uz āķa ķeras puišeļiem un pieredzes bagātiem vīriem.
Tāpat lieki teikt, ka pagājušās nedēļas nogalē ceļi veda uz Vidzemi, jo pilsētas svētkus svinēja ne tikai Mazsalaca, daudz notikumu risinājās arī Cēsīs, bet pēc pāris dienām svinēt sāks mūsu pašu Valmiera, aicinot viesos ikvienu.
SVĒTKU NAGLA vienmēr bijis velobrauciens, kuru dalībnieki aizvada 20. – 30. gadu tērpos un, tam beidzoties, saņem arī cildinājumus. Alekseja Koziņeca foto