«Iesācējiem iesaku ņemt un audzēt latviešu šķirnes, kas Sukatnieka veidotas: Zilga, Supaga, Veldze, Guna. Tikai jāatceras, ka Guna pati neapputeksnējas, vajadzēs otru tikpat garšīgu blakus,» sacīja Jana Drēviņa. Viņa 23 gadus Siguldas pusē audzē vīnogas, un pašlaik par saimniecības «Skāduļi» pamatnodarbi kļuvusi vīnogu stādu audzēšana un tirgošana.
«Latvijā arvien vairāk stāda un arī arvien labāk aug vīnogas. Saka, klimats ir draudzīgāks, bet man gan liekas, ka arvien vairāk šo augu mūsu apstākļiem pieradinām. Ir šķirnes, ko arī es sākotnēji iestādu plēves mājā, domājot, ka ziemā tai būs grūtāk, bet paiet laiciņš, un šķirne ļoti labi sevi pierāda āra apstākļos. Tādu varu ieteikt krievu šķirni Žemčug belij, kas ir salda, garšīga, labi iztur ziemu un nemaz nav kaprīza,» stāstīja pieredzes bagātā vīnogu audzētāja, kura padomus nekad neslēpj no interesentiem. Šogad klajā nākusi arī Janas sarakstītā grāmatiņa «Vīnogas Latvijā».
SIMTIEM GARŠU NIANŠU — tā par vīnogām saka audzētāja Jana Drēviņa un ir pārliecināta, ka no «Skāduļos» izaudzēto šķirņu un stādu klāsta arī valmierieši var atrast sev tīkamāko. Gan pārziemošot, gan labi garšošot. Jāņa Līgata foto