«Pagājušā gada nogalē pienāca tāds brīdis, kad mūsu līdzšinējā režisore Iveta Kreišmane pavēstīja, ka grib no režijas darba atpūsties. Teicām viņai paldies, bet radās vajadzība pēc jauna režisora, jo doma, ka «Vīzija» varētu pārstāt pastāvēt un nespēlēt, nevienam pat prātā nebija. Bet nopietnu režisoru atrast jau nemaz nav viegli. Iepriekš mums neliela sadarbība bija ar Valmieras teātra aktieri Agri Māsēnu, bet uz to, ka viņš būtu gatavs ar mums darboties pastāvīgi, nevarējām pat cerēt, jo viņš jau ir režisors Smiltenes tautas teātrī. Taču Agris mūs bešā neatstāja, iepazīstināja ar savu kolēģi aktieri OSKARU MOROZOVU, un tā nu mums kopš janvāra ir jauns režisors.»
«Kāds bija noskaņojums, kad jūs uzrunāja?» jautāju Oskaram.
— Interese par režisēšanu man ir labu laiku. Jau darbojos Valkas ģimnāzijā ar skolēnu teātra studiju. Kad nāca šis piedāvājums, domāju: kāpēc gan nepamēģināt būt režisoram amatierteātrī?
Strādājam kopš janvāra, un pēc nepilna mēneša mums jau jābūt pirmizrādēm. Top Andreja Upīša divi viencēlieni «Dzimumdienas rīts» un «Ragana». Tie ir katrs par sevi. Teorētiski jau varētu pat abus salaist kopā, ir režisori, kam patīk visu vilkt kopā, bet uzskatu, ka šoreiz katra ludziņa lai paliek atsevišķi.
Kurš izvēlējās ludziņas?
Gribēju iniciatīvu no aktieriem, bet viņi teica — esot pieraduši, ka izvēlas režisors. Vienīgi prasība bija, lai būtu pietiekami jautrs gabals, lai nebūtu nekas pārāk nopietns.
«RAGANAS» MĒĢINĀJUMĀ. Uz skatuves Ilona Plaude un Artis Birzleja. Jāņa Līgata foto