Jubilejas pasākumi rimti turpinājušies jau kopš šī gada sākuma, iesaistoties desmitiem sadarbības partneru, bet svētku kulminācijā sestdien Gaismas pils aicināja pie sevis visus un katru, arī no visattālākajām Latvijas vietām. Piedalījās arī, protams, valmierieši. Jubilejas pasākumu programma bija tik apjomīga, ka fiziski visos piedalīties vienkārši nebija iespējams, bet slavējamā daudzveidība ļāva izvēlēties katram tuvāko – izstādes vai diskusijas, koncertus vai radošās darbnīcas, radošas spēles vai filmu seansus, ekskursijas vai citas aktivitātes. Mūkusalas ielas dižais nams ir gana liels, lai tiešām iespaidīgo apmeklētāju daudzumu uzņemtu un iepriecinātu, uzturētu svētku sajūtu un izglītotu – ar vērienu, kā pienākas bibliotēkai ar 144 tūkstošiem lasītāju un 370 darbiniekiem.
Skaistu un dzīvespriecīgu svinību ieskaņu sagādāja Imanta Ziedoņa fonds Viegli: bibliotēkas Ziedoņa zālē muzicēja fonda aktīvisti ar Renāru Kauperu un domubiedriem viducī, – kājāmgājēji, 1836 ceļā līdzi aicinātāji un nerimtīgie urdītāji dziesmās ar Ziedoņa vārdiem. Jau no rīta bija atvērtas visas bibliotēkas darbinieku telpas, arī ikdienā publikai nepieejamās.
Bez ekskursijām pa LNB ēku un izstādēm bibliotēkas draugu plūsma ritēja pa ceļiem – savs ceļš diskusijām un lekcijām, savs kultūrai, zinātkārajiem, radošajām darbnīcām un spēlēm.
Ekskursijas vadīja erudītie bibliotēkas darbinieki – bibliogrāfi, pētnieki, fondu glabātāji, lasītavu un izstāžu centra vadītāji, inženieri un tehniskie speciālisti, kā arī LNB ēkā strādājošie muzeju un institūtu vadītāji, arhitekti, zinātnieki, vēsturnieki. Simtgadē Gaismas pils īpaši izcēla to krājuma daļu, kas ir bibliotēkas sākotne, un ar šo uzstādījumu piesaistīja vērienīgā simtgades izstāde Neredzamā bibliotēka, kas līdz nākamā gada martam vēl būs apskatāma: tā rāda 14 vēsturiskās bibliotēkas, privātās un sabiedriskās, atklāj grāmatu garo dzīvi skatāmos, klausāmos un taustāmos stāstos, ļauj atstāt katram savu ierakstu Latvijas lasīšanas vēstures katalogā. Ar mūsdienīgu atraktivitāti un digitālo saturu priecēja arī izstāde Grāmata Latvijā, kas izseko iespiestā vārda vēsturei Eiropā vēl pirms Gūtenberga laikiem. Šīs pastāvīgās ekspozīcijas (arī tā vēl būs skatāma) digitālā gida autoru vidū ir LNB vadošais pētnieks, vēsturnieks Gustavs Strenga, rakstnieces Inese Zandere un Ieva Melgalve, un simtgade sagādāja rosinošu tikšanos ar viņiem klātienē; savukārt finansiste Ilze Jurkāne šoreiz pauda viedokli nevis par etiķeti vai ēdienu, bet par neordinārā dzejnieka Linarda Tauna personību.
Visu dienu turpinājās lekcijas par kultūrvēsturiskām problēmām, kultūras jautājumiem, diskusijas par bibliotēku nākotni visdažādākajos veidos – par to spēju darboties ilgtermiņā, par pārmaiņām, ko piedzīvo grāmatu krātuves visā pasaulē, par to iespējām ne vien sniegt zināšanas gan klātienē, gan digitālajā vidē, bet arī būt par vietu, kur risina cilvēcei nozīmīgas problēmas, ideju radītāju un nākotnes veidotāju. Laikā, kad bibliotēkas vairs nav tikai grāmatu un iespieddarbu krātuves, nu jau izkristalizējusies atziņa, ka iespiestais vārds un tā digitālā versija sniedz pieredzi, ko pagaidām nespēj aizstāt nekas cits, tātad – grāmatai jebkurā veidā ir nākotne un būs arī turpmāk; formāts mainās, taču grāmatas ideja dzīvo. Digitālais laikmets nav iznīcinājis drukātās grāmatas, turklāt var veicināt to pieejamību.
Simtgades svinības vakarā noslēdzās ar krāšņu koncertu.
BIBLIOTĒKAS DRAUGI. Grupa Valmieras bibliotēkas organizētā brauciena dalībnieku pēc LNB simtgades svinībām.