Tādēļ tās, iespējams, kaut sava prieka pēc spieto prom pat no pieredzējušāko dravnieku saimēm. Viens tāds bišu mākonītis iepriekšējā nedēļā nometās Vaidavas pagasta «Silkalnu» dārza plūmes zarā. Saimnieks Jānis Kavieris kāpa augšā spietu savākt, pirms tas sadomā celties tālākai lidošanai. Viņam ar bitēm saprašanās ir pat vairāk nekā uz «tu» jau kopš bērnības. Bites bijušas vectēvam, tēvam. «Lauku mājā, ja nav bišu, nav pat īstas dzīvības, kaut kā būtiska pietrūkst no īstas lauku dzīves,» teic Jānis. Tādēļ arī «Silkalnos» allaž ir bijusi neliela bišu drava. Taču pērn atnākusi nelaime: pāris dienas pēc tam, kad kaimiņš savus laukus ar kaut ko miglojis, vairākas saimes iznīkušas.
Jānis uzskata, ka bitēm postu nodara ne vien miglošana ar insekticīdiem, par ko miglotājam tuvējo bišu saimju īpašnieki ir jābrīdina, bet arī citas smakojošas vielas. Tās nojaucot bitēm orientāciju, un viņas pēc izlidojuma vairs nemāk atrast ceļu atpakaļ. Bišu paliek mazāk un mazāk, kamēr saime vairs nespēj izdzīvot. Arī pērn pēc miglošanas stiprā smaka gaisā turējusies vai nedēļu. Pēc tam ar spēcīgajām saimēm, kuras vēl paguvušas pavasara ziedu medu ievākt, kurās nav bijis ne ērcīšu, ne kādas infekcijas, viss bijis cauri. Viena saime brīnumaini izglābusies.