Mūrmuižas tautas universitātes marta nodarbības tēma bija «Beverīnas meklējumi turpinās». Par runas vīriem bija aicināti divi samērā jauni vēsturnieki — Gints Skutāns un Edgars Žīgurs. Arī klausītāju vidū šoreiz bija pietiekami daudz gados jauno.
Kādreiz Kauguru pagasts sniedzās līdz Gaujas krastiem arī uz Valmieras pusi. Kaugurieši par savām teritorijām sauca gan Pauku priedes un Kauguru vēri, gan Pekas kalnu un Gaides māju pļavas.
Valmierā (un ne tikai) viņu zina gan kā kādreiz populārās «Kveldes» solisti, gan kā stikla šķiedras rūpnīcas folkloras ansambļa «Daina» dvēseli, gan vēl nesen — senioru kopas «Dore» vadītāju, vairākus gadus arī Rencēnu pagastā viņa vadījusi dziesmu draugu kopu «Dedzieda». BRIGITAS PUNKSTIŅAS kuplajā jubilejā par viņu stāsta kādreizējās dziedātājas, ar kurām kopā, kā smejies, sāls puds apēsts.
Lieldienu brīvdienās neiztrūkstošs svētku elements mūspusē jau neskaitāmus gadus tradicionāli uzplaukst pasākums visai ģimenei «Kocēnu pavasaris». Šis gads nebija izņēmums — saulīte laistījās, šūpoles kustējās, cilvēki iepirkās tirdziņā un nesteidzīgi baudīja pašdarbnieku priekšnesumus.
Lielajā Piektdienā Valmierā jau astotā Krusta ceļa dalībniekus pie Sv. Sīmaņa draudzes nama Veides ielā uzrunāja Krusta ceļa organizators, Valmieras Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas Katoļu draudzes prāvests Lauris Malnačs. Viņš arī iedziedāja visās astoņās Krusta ceļa pieturās: «Mēs pielūdzam, Kungs Jēzu Kristu, un Tevi slavējam, jo ar savu svēto krustu Tu atpestīji pasauli.»
— Kopš iepriekšējās tikšanās pagājuši turpat divi mēneši. Šajā laikā esat ticis pie vēl kāda amata, kļūstot par vienu no pārstāvjiem Brīvostā. Valmierieši, par to uzzinot, jau bija nedaudz satraukušies, vai, veicot tik daudz pienākumu, varēsiet sekmīgi strādāt Valmieras labā, — jautāju Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētājam JĀNIM BAIKAM.
Tematiskajā pēcpusdienā «Par ceļu svešumā» Bērzaines pagasta bibliotēkā skumjās dienas pirms 67 gadiem atmiņās 25. martā dalījās pagasta ļaudis, kuri dziļi sirdī glabā vecāku rūgto smeldzi par gadiem, kas aizvadīti Sibīrijā.
Lieldienu rīts ir kaut kā jauna sākums. Apņēmības pilns brīdis darīt vairāk un labāk. Daži saka, ka pavasarī rosīties ir vieglāk nekā gadu mijā, ziemas spelgonī. Katru pavasari, ap Lieldienu laiku, gājputni atgriežas mājās, puķes nolemj no jauna ziedēt, koki plaukt. Cilvēka roku noglāstīti, Dieva izloloti.
Priekšā vairākas no darba brīvas dienas, un kādā no tām ieplānosim dzīvoklī, skapī sarīkot lielo spodrības akciju, atbrīvojoties no ziemā sakrātajām liekajām lietām. Pavasaris taču sveicina un ir īstais laiks uzspodrināt ne tikai māju, apkārtējo vidi, bet arī doties izlūkgājienā uz drēbju veikalu, lai tik mīļo melno krāsu savā apģērbā nomainītu pret košu, krāsās rotaļīgu kleitu. Bet pirms tam der atcerēties: lai ieiešana pavasarī būtu starojoša un ziedoša, īpaši jāpalutina sava ziemas nogurdinātā, pelēcīgā, biroja un datora radītajā sausajā gaisā mitrumu zaudējusī āda. Un tas nozīmē vispirms ievērot pirmo un būtiskāko noteikumu — attīrīt ādu no atmirušajām šūnām, talkā ņemot maigus augļskābes un mandeļskābes pīlingus, ķermenim — savam ādas tipam piemērotus skrubjus.
18. marta vakarā Naukšēnu kultūras namā pulcējās 2015. gadā dzimušie bērniņi un viņu tuvinieki, jo pašvaldība jau ceturto reizi sveica mazos novadniekus. Aizvadītajā gadā pavisam dzimuši 18 bērni — 6 meitenes un 12 zēni. Vecāki viņiem devuši vārdus Hira, Martins, Alise, Daiga, Rūdis, Niks Emīls, Dārta, Gvido, Lauris, Karīna, Artuss, Niklāvs, Kristaps, Emīls, Ralfs, Gustavs, Līga un Daniels.
Skolēnu brīvdienās Naukšēnos notika 3. līmeņa Jaunsardzes mācību nometne 15 gadus un vecākiem jauniešiem, kuri divas dienas astoņās nodarbību vietās vingrinājās lauku kaujas iemaņās, maskēšanās mākslā, patrulēšanā, praktiskajos orientēšanās paņēmienos un tūrismā t.s. meža blokā, kā arī mājas blokā — ierindas mācībā, šaušanā un ieroču mācībā, pirmās palīdzības sniegšanā un sakaros, ko mācīja Zemessardzes pārstāvji.
Viena pati es nevaru izmainīt pasauli, bet es varu iemest akmeni ūdenī, lai radītu daudzus mazus vilnīšus. (Māte Terēze)
Otrdien Vidzemes Augstskolas ēkā Tērbatas ielā 10 atklāja fotoizstādi «Klimata liecinieki». Izstādes autori — biedrība «homo ecos:» — 12 lielformāta fotogrāfijās atainojuši 12 dažādas klimata pārmaiņu liecības Latvijā, akcentējot tās caur cilvēku stāstiem — šo pārmaiņu lieciniekiem.
Savulaik jau Liesmā rakstīju par Ēveles pamatskolas pirmsskolas grupiņas māmiņu skoliņu, ko jau vairākus gadus vada šī kompaktā bērnudārziņa — štatā vien 20 bērneļi, tiesa, daudzi ilgstoši slimo pa māju — vadītāja Aina Skrastiņa. Vairākas reizes gadā pusdienlaikā, kamēr mazuļi saldā diendusā iegrimuši, mammas sanāk, sabrauc kopā uz interesantām nodarbībām, kas satura ziņā neatkārtojas — katru reizi Ainas kundze izdomā ko jaunu, ģimenē ar bērniem ikdienā noderīgu.
Lai audzēkņiem varētu izstāstīt profesiju plusus un arī darba cieto garozu, pavasara brīvdienās skolotāji izzināja, ko dara loģistikas speciālisti, kā strādā mediķi.
19. martā Vaidavas kultūras un amatniecības centrā notika Kocēnu novada uzņēmēju godināšanas pasākums, kura laikā novada dome dažādās nominācijās sveica novada uzņēmējus, zemniekus, tūrisma uzņēmējus, amatniekus un mājražotājus par ieguldījumu novada ekonomikas stiprināšanā un attīstības veicināšanā, kā arī novērtējot uzņēmēju aktīvo darbību, mērķtiecību un ieceru īstenošanu. Kocēnu novada uzņēmēju godināšana notiek jau piekto gadu.
Viņnedēļ noslēgusies Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvinženieru savienības, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un 13 būvniecības nozares profesionālo nevalstisko organizāciju organizētā valsts mēroga skate «Gada labākā būve Latvijā 2015». Prominenta žūrija, kuras sastāvā ir būvniecības nozares profesionālo nevalstisko organizāciju izvirzīti 39 profesionāļi, pēc skates trīs kārtām — iesniegto dokumentu skrupulozas izpētes, objektu novērtēšanas dabā un finālistu prezentācijām — ir nosaukuši 2015. gada labākās būves Latvijā.
Valmiermuižā izzināja tautas tradīcijas un svinēja pavasara Saulgriežus.
Olu krāsošana, rotaļas, dziesmas, putnu būrīšu un seno rotu darināšana, zirgu izjādes un mājražotāju gardumi — tirdziņā «Ar gardu muti» dažādu nodarbju piedāvājums sestdien bira kā no pārpilnības raga.
Miljoniem cilvēku visā pasaulē sestdienas vakarā ar simbolisku apgaismojuma izslēgšanu piedalījās nu jau desmitajās Zemes stundas svinībās, rosinot vēl un vēl aizdomāties par samilzušajām klimata problēmām.
Piemiņas brīdis Sniedzēnu kalnā, atmiņu pēcpusdiena, skatoties igauņu filmu «Pretvējš», un izstādes atklāšana Mazsalacas novada muzejā ir notikumi, kas represētos, viņu ģimenes locekļus un līdzcilvēkus pulcēs kopā 25. martā Mazsalacā.