Tā Burtniekam saka VENERANDA LOGINA. Viņa Matīšu pamatskolā jau 15 gadus ir direktore. Pieredzējusi pedagoģe, savā profesijā jau ceturto gadu desmitu sākusi. Dzimusi Kārsavā, mūža profesijā skolojusies Daugavpilī un joprojām savā pirmajā un vienīgajā darba vietā Matīšu skolā pasniedz matemātiku, arī informātiku. Par skolas lietām arī šī saruna.
Vakar, 1. februārī, stājās spēkā jaunie Makšķerēšanas noteikumi. Kuram copmanim ir pacietība urbties visam dokumentam cauri, lai meklē oficiālus izdevumus ar pilnu noteikumu tekstu, kuram pietiek ar būtiskā populāru izklāstu, lai pameklē pagājušās piektdienas Liesmu, kurā makšķernieks praktiķis un reizē dzejnieks, kā arī viens no runasvīriem jauno Makšķerēšanas noteikumu tapšanas procesā Andris Akmentiņš pašu galveno pieminējis.
Šis gads ar kāda laba darbiņa finišu sācies biedrībā Burtnieku kultūrvide — klajā nācis buklets Kāzas Burtnieku novadā. Tajā apkopota informācija par iespējām noorganizēt skaistas kāzu svinības viena novada ietvaros. Patīkami, ka šis darbs tapis ar Burtnieku novada pašvaldības finansiālu atbalstu, izmantojot vietējā uzņēmuma — SIA Suvenīru darbnīca — drukas pakalpojumus.
Reizēm gadās, ka interesanti cilvēki ar bagātu mūžu pavisam nejauši nāk pretī uz ielas. Arī šis gadījums no pērnā rudens Burtniekos tieši tāds. Mana sarunu biedrene LAUMA EGLĪTE (RIEKSTIŅA) lēnītiņām nāk, stumjot pa priekšu staigulīti, kurā ērti tirgus somu ielikt un uz kura var piesēst, kad mūsu saruna izvēršas plašāk par sākotnēji domāto.
Ceturtdien pēc Saeimas sēdes izvaicāju deputātu INESI BOĶI par valdības veidošanas samezglojumiem un viņa paša iespējām tos ietekmēt.
Valmieras tehnikuma 3. kursa audzēkne MADARA STUKMANE 12., 13. un 14. februārī Tallinā kopā ar biznesa partneriem no Zviedrijas, Igaunijas, arī Latvijas piedalīsies savā pirmajā starptautiskajā jauniešu mācību uzņēmumu tirgū, kur piedāvās savas firmas Cuppy Pad produkciju — krūzīšu paliktņus.
Valmiermuižas alus darītava, tās produkcija, «Valmiermuižas klēts» aura, virtuves smaržas un garšas, vietējo mājražotāju un amatnieku preču tirgotava, gadskārtu tirdziņi, viesmīlība un kopējā omulība ir kā magnēts, kas liek Valmiermuižā atgriezties. Iepazīsimies ar «Valmiermuižas klēts» Nama māti — MARITU MASTIŅU, kuras uzdevums ir vairot šā magnēta pievilkšanas spēku.
Kad vīri sāk spriest par makšķerēšanas noteikumiem, saruna drīz vien atgādina spilvenu kaujas. Tomēr pūkas agri vai vēlu nolaižas zemē. Mēģināsim atšifrēt pārmaiņas bez liekām kaislībām, nedaudz raksturojot problēmu punktus.
Draudzīgā aicinājuma tradīcija aizsākās 1935. gadā, kad Valsts prezidents Kārlis Ulmanis mudināja atcerēties savu skolu, dāvinot grāmatas, mācību līdzekļus, inventāru. Bija arī pieklusuma gadi, līdz reizē ar Atmodu Draudzīgā aicinājuma ideja piedzīvoja atdzimšanu. Veidojās jaunas iniciatīvas.
Janvārī apkopoti pagājušā gada otrajā Valmieras novada fonda projektu konkursā iesniegtie pieteikumi.
Ir atkusnis! Saruna ar «Latvijas autoceļu uzturētāja» Valmieras ceļu rajona Rūjienas – Mazsalacas iecirkņa darbu vadītāju MĀRI BROKĀNU notika dienā, kad sniga, un pie tam tik daudz, ka visiem iecirkņa darbiniekiem darāmā bija atliku likām: kam kaisāmais materiāls jāgatavo, kam tas jāizvadā, kas jau rīta gaismiņā devies ceļus, kas savukārt ceļmalas attīrīt no sniega. Ar Rūjienas – Mazsalacas iecirkņa darbu apjomu iepazīstina Māris Brokāns.
Šīs priekšrocības publisko pakalpojumu saņemšanā tagad var izmantot ikviens Vidzemes reģiona iedzīvotājs, jo pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas Vidzemē darbu uzsākuši trīspadsmit Valsts un pašvaldības vienotie klientu apkalpošanas centri. Tas nozīmē, ka tagad iedzīvotāji un uzņēmēji valsts un pašvaldības pakalpojumus var saņemt vienkopus, tā ietaupot tik dārgo laiku un naudu.
Rūjienas novada Lodes pagasta zemnieku saimniecība «Kalntontes» ar sasniegto piena ražošanā vairākus gadus pēc kārtas ir stabila līdere pienkopības nozarē. Tā 2014./2015. pārraudzības gadā 115 slaucamajām govīm vidējais izslaukums no govs bija 12146 kg, kas saimniecību ierindo Latvijas ražīgāko saimniecību sestajā vietā. Kā tas izdodas un pie tam vēl laikā, kad ražošanu negatīvi ietekmē piena krīze, to braucām vaicāt saimniekiem «Kalntontēs» INGAI un AIGARAM KALVĒM.
Aizvadīta kārtējā siltā gadumija, kad vēl prātojām, būs vai nebūs balta ziema. Īstais brīdis, lai tiktos ar Valmieras Viestura vidusskolas 10.a klases skolnieci ELVITU ALKSNI, kura kā viena no trim Latvijas jauniešu «klimata vēstniecēm» 2015. gada novembrī tikās ar Parīzes klimata pārmaiņu konferences Latvijas delegācijas pārstāvjiem, un viņas skolotāju SARMĪTI BALODI.
Valmieras un Gīterslo apriņķa Vācijā sadraudzība līdz administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai 17 gadus bija pierādījusi savu stabilitāti un attīstības iespējas, līdz 2009. gadā tika izveidota biedrība abu apriņķu sadarbībai, kurai aizsācies jau 24. gads.
Potenciāli piesārņoto vietu sarakstā iekļauta arī teritorija Dzelzceļa ielā 9 Valmierā, kur savulaik atradusies SIA «Valmieras siltums» mazuta saimniecība. Turpat divdesmit gadus šajā vietā nekas nenotiek, taču, tā kā teritorija nav izpētīta, to joprojām nav iespējams izmantot.
Iestājies laiks, kad acis gandrīz vienlaikus jāgroza vismaz trijos leņķos — skatoties augšā uz sniegainajiem jumtiem un baidoties, ka kāda lāma neuzkrīt uz galvas, raugoties zem kājām, lai nenokristu uz slidenajām ietvēm, un ar vienu acs stūrīti vērojot, vai netuvojas mašīna, kas tevi, gājēju, no galvas līdz kājām nošķiedīs ar sāļu sniega putru vai ūdeni.
Pirmdien Valmieras Rotari kluba kārtējā sanāksmē rotariešu mītnes vietā kafejnīcā Rātes vārti, kā tas jau katru gadu janvārī ierasts, atkal ciemos bija talantīgi jaunieši no visām astoņām bijušā Valmieras rajona vidusskolām un ģimnāzijām.
No Dzimtsarakstu nodaļas apkopojuma par 2015. gadu.
Iespējams, vienu no šīs ziemas skaistākajām vēl sniegotajām dienām paguva pavadīt tie, kas sestdien pulcējās Dabas izglītības centrā Kocēnu «Vecupītēs», lai kļūtu par pasākuma «Pēdas mežā» aktīviem līdzdalībniekiem.