Pilsētās un novados

Sēļiem palīdz atdzimt vietējo idejas un strādīgums

«Man ļoti patīk redzēt, kā Sēļi mainās,» saka VIJA KRAUJA. Viņa ir vietējā, kura jau gadiem domā un dara, lai apkārtne ap Sēļu muižu, kas ir arī pagasta centrs, būtu sakopta un ziedoša. Vija nesaka, ka viņa ir dārzniece, jo dzīvē gan bijusi  veterinārfeldšere, gan strādājusi pati savā saimniecībā, kopusi lopus. Tagad viņa stāda puķes, rušina dobes, grābj nopļauto zāli vasarā un kritušās lapas rudenī, lai viss būtu kārtīgs un tīrs.

Sēļu pagastā lielākais darba devējs ir SIA «MEFA». Uzņēmumā strādā 30 cilvēku komanda, kas kvalitatīva koka mēbeles ražo Eiropas tirgum. Lielākie gatavās produkcijas pircēji ir Vācija un Francija.

Patīkams atpūtas un savstarpējās bagātināšanās vakars notika Rencēnu pamatskolā, kad satikās Krimuldas novada 43 seniori ar Rencēnu pensionāru biedrības «Sapratne» dalībniekiem. Emocionālam pacēlumam rencēnieši uzaicināja Lizdēnu dziesmu draugu kopu «Dedzieda», kuras repertuārā skanēja vienīgi ansambļa vadītāja Jāņa Timermaņa jaunradītās gan tekstā, gan mūzikā izvēlētās paša dziesmas.

Fonds «Iespēju tilts» piedāvā ne tikai radoši un emocionāli izpausties Garā ielā 10 Valmierā, veidojot sev tīkamus darbiņus, bet arī braukt uz nometnēm. Viena no šī gada nometnēm jau ir notikusi, kad no 15. jūnija līdz 21. jūnijam astoņi jaunieši ar īpašām vajadzībām Camphill ciematā «Rožkalni» ne tikai atpūtās, bet arī parādīja sevi darbos, apgūstot ko jaunu.

No 6. līdz 16. jūlijam Valkas novada Ērģemes pagastā norisinājās Erasmus+ projekts «Be part of your culture» («Esi daļa no savas kultūras»), kurā iesaistījās 30 jaunieši un jauniešu līderi no Latvijas, Polijas un Lietuvas vecumā no 14 līdz 31 gadam. Projektā galvenais koordinējošais partneris ir biedrība «Atbalsts Valkas ģimenēm».

1. turpinājums

Jaunveļķu tagadējā dzīvojamā ēka ir tikai puse no kādreizējās, daļa nodegusi 1944. gadā. Šīs ēkas virtuvi vēl ilgi saukuši par zvaigžņu istabu, jo tā bijusi apgleznota. Izkrāsota zilā krāsā, ar zvaigznēm un pestī­tāju, uz griestiem svētie. Kas te vēl atradies, redzams Gvido Straubes grāmatā «Lat­vijas brāļu draudzes diārijs» (2000) publicētajā 19. gs. gleznas attēlā, — tiešām attēlā, jo fotogrāfija tad vēl nebija izgudrota. Ēkā dzīvoja Baltijas diasporas prezbi­teris un atradās 1814. gadā dibinātā meiteņu skola. Skola beidza eksistēt 1851. gadā. Te diakons un prezbiteris bija Heinrihs Gustavs Furkels (1799-1859), kurš bija arī rokrakstu grāmatu rakstītājs, organizējis hernhūtiešu grāmatu iespiešanu tipo­grāfijā Jelgavā. Skolā bija atsevišķas nodaļas — gan augstāko kārtu bērniem, gan parastu pilsoņu bērniem. Par šīs skolas skolotāju Emīliju sarakstīta Spānijā izdota grāmata Josė C. Vales «El pensionato de Neuvelke». No šīs ēkas saglabājušās mazas drumstaliņas: balts, šai vietai neraksturīgs, akmens un mazas ķieģeļu lauskas.

Jūlija vidus ir laiks, kad pilsētas un ciemi pošas ikgadējo jubilejas svinību drānās. Ar katru nākamo gadu atzīmētāju pulkam kartē pievienojas arvien jaunas vietas, bet esošās savas dzīres gadu no gada cenšas padarīt arvien neatkārtojamākas.

Tie ir pirmie vārdi, ar kādiem Vaidavas un Rubenes pagasta pārvaldniece Līga Šmaukstele uzteic skolēnus, kas izvēlējušies iesaistīties Nodarbinātības valsts aģentūras un Kocēnu novada piedāvātajā vasaras darba projektā. Tāpat kā iepriekšējās brīvdienās, gribētāju netrūka. Darbi sākās jūnijā, un ik pēc divām nedēļām vai atbilstoši vecumam vienus nomaina nākamie.

Latvijā ir pat divi ezeri, kas nes Vaidavas vārdu. Viens atrodas Alūksnes novadā — Ziemeru pagasta teritorijā, šoreiz par to lielāko, kas atrodas Valmieras pievārtē, ir ar vistīrāko ūdeni novadā un pat devis nosaukumu vese­lam pagastam. Tas ir 87,2 ha lielais Vaida­vas ezers, kas ir tipisks subglaciālā iegultnē izvietojies garš (> 4 km), bet šaurs (tā pla­tums lielāko­ties ir tikai 0,25 km) ezers. Tas ir viens no skaistākajiem GNP ezeriem, te aug pat baltās ūdensrozes. Pēcpusdienas saulē ezers izstaro tādu kā zilganu gaismu.

Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padome apstiprinājusi VPR ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030. gadam, kā arī VPR Attīstības programmu 2015. — 2020. gadam.

Kurp doties brīvdienās, lai labi pavadītu laiku? Protams, uz Mazsalacu!

Desmit gadu garumā ik vasaru mākslinieks Jānis Anmanis kopā ar kolēģiem Kauguros rīko bērnu mākslas plenēru. Arī šonedēļ, no 19. līdz 25. jūlijam, Kauguru kultūras nams ir pārtapis par fantāzijas pļavu, kurā rosās 30 radoši un talantīgi bērni, izpaužot sevi zīmēšanā, krāsošanā, veidošanā, kā arī dziedāšanā, dejošanā un dažādās citās jautrās aktivitātēs.

Šovasar dzimtenē — Latvijā — atkal viesojās Kanādā dzīvojošā latviete ERNA BARUSS.

Šonedēļ kaimiņos, Priekuļu novadā, sabraukuši latviskās dzīvesziņas nometnes 3x3 dalībnieki gan no Latvijas, gan citām zemēm, arī no Valmieras un mūspuses novadiem.

Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas funkcionālā dizaina apakšnozares  docente, kura augusta beigās kļūs par mākslas zinātņu doktori, AIJA FREIMANE jau 19. gadu iecer, koordinē un vada bērnu mākslas, radošās darbnīcas.

Iecienītais nakts koncerts Rubenes baznīcas dārzā pirmoreiz notiks jau piektdienas vakarā, tajā viesosies operdziedātāja Dināra Rudāne un pianists Gints Bērziņš.

Kad Kocēnu pagasta «Lejasvalmieriņos» tikāmies ar AMOLIŅU ģimenīti, zemeņu sezona vēl ritēja pilnā sparā. Sandis, kuru sporta līdzjutēji noteikti vairāk pazīst kā basketbolistu, sarunai pievienojās, kad visas ogas tirdzniecības vietā pie «Valletas» Valmierā bija notirgotas.

LELB Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes un Zviedrijas Ojabi draudzes sadarbība un abpusējie kontakti ilgst jau vairāk nekā desmit gadus. Tās ir vērtīgas ciemos braukšanas abos virzienos, kopīgi dievkalpojumi un atpūta, kā arī labi, sabiedrībai noderīgi kopdarbi.

Pirmdien tirdzniecības centra Valleta 3. stāvā tika atklāta izstāde, kas veltīta līdzšinējiem Valsts prezidenta balvas izcīņas vieglatlētikā laureātiem un viņu sportiskajiem sasniegumiem.

«Sēļu pagasta svētki padevās ļoti krāšņi,» pagājušās sestdienas notikumus atceras pagasta kultūras pasākumu organizatore INĀRA BLŪMA. «Protams, par atbalstu jāpateicas novada domei. Svētki bija saistīti ar skolas jubileju, kuras pirmsākumi meklējami jau 1861. gadā, bet tieši šīs skolai speciāli celtās ēkas atvēršana datēta ar 1875. gadu. Meklējot vēsturiskos materiālus, mēs arhīva izrakstos atradām informāciju, ka šī skola 1938. gadā tikusi nosaukta Latvijas brīvības cīņu dalībnieka kapteiņa Zolta vārdā. 1940. gadā iznākusi arī grāmata Kapteiņa Zolta rota, bet šajā sarīkojumā jaukākais bija tas, ka tajā piedalījās arī Zolta dzimta — dēls, mazmeita un mazmazdēls, kā arī aptuveni 30 reģistrējušies skolas absolventi ar savām ģimenēm. Līdz ar to pasākums izvērtās pavisam interesants un atmiņu stāstiem bagāts ar kopīgu jubilejas kliņģeri un kafiju.