Pilsētās un novados

Vēlāk, nekā ierasts, Mazsalacas pilsētas bibliotēkas bērnu nodaļā notika tradicionālais Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākums. Kopīgi noskaidrojām, kas ir Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa un ko tajā dara. Pasākumā «Troļļi ziemeļos» bērni varēja iepazīties ar grāmatām par troļļiem, kādas pieejamas bibliotēkā. Šogad lasījām skandināvu autoru Kalle Güettler (Zviedrija), Rakel Helmsdal (Fēru salas) un Áslaug Jónsdóttir (Islande) kopīgi veidoto grāmatu «Briesmonīšu tracis», kuru tulkotā versijā piedāvāja lasīt Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas organizatori — Ziemeļu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru un biedrību Norden Latvijā.

Ja naktīs gaisa temperatūra noslīd zem nulles, bet dienā ir plusos, tad var veidoties atkala. Slīd kājas, uz ceļa saslīd mašīnas, pa ledu slidinās arī zosis. Atšķirībā no cilvēkiem zosīm šis laiks patīk, jo tā esot vēl lielā iespēja tikt laukā no kūts krēslas un ļauties peldēm peļķēs un plastmasas vannītēs, ja saimnieki tādas iekārto.

«Gribējām lielu suni, lai ir mājas sargs, bet domājām, ka ņemsim uz pavasari. Taču viss notika citādi, un par to ir liels gandarījums. Vien trīs nedēļas Maijai pagājušas mūsmājās, bet viņa ir labi iejutusies. Pa nakti dzirdam, ka māju sargā, bieži parej, jo droši vien meža zvērus sajūt. Dienās mūs pavada ikdienas solī. Jau zina, ka uz kūti jādodas slaukšanas laikā, tad izdzer piena bļodu un atlaižas savā vietā pie mājas, nojumītē,» stāsta INGRĪDA VĪĶE no Ramatas pagasta «Raudītēm».

Pavasarī Mazsalacā durvis vērs darbnīca, kurā kopā liks velosipēdus, kas aug līdzi bērnam. Vidzemes Augstskolas absolventi projekta «Radi novadam» ietvaros attīsta biznesa ideju, kas mudina vecākus novērtēt iespēju bērniem iegādāties vairāku velosipēdu vietā vienu, kurš mazajam velobraucējam derētu no trīs līdz pat deviņu gadu vecumam.

Kilogramiem medus piparkūku un simtiem mazu pīrādziņu pirmssvētku laikā izcep Mazsalacas uzņēmumā SIA «Vidovska Serviss».

Domājam, ko gribam, taču ceturtdien Cēsīs atklātais jaunais ugunsdzēsēju depo mūsu valstī kopš neatkarības atgūšanas ir tikai pirmais. Jā, pionierim jau nākamgad sekos vēl kāds, tomēr jāatzīst, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vajadzības līdz šim gluži primāras Latvijā nav bijušas, un tas nebūt nav labi.

Piektdien Starptautiskajā brīvprātīgo dienā viscaur Latvijā, arī Valmierā tika godināti cilvēki, kuri pēc pašu gribas izvēlējušies brīvprātīgo darbu, pienākumus pildot dažādās sabiedriski aktīvās organizācijās.

Jau astoto gadu Valmieras pašvaldība godina sportistus, trenerus, sporta komandas un sporta klubus par veiksmīgiem sasniegumiem un aktīvu darbību aizvadītajā sezonā — tos, kuri Valmieras vārdu spodrinājuši Latvijas, Baltijas, Eiropas un pasaules mēroga sacensībās. Kā ierasts, svinīgais pasākums «Valmieras sporta laureāts 2014» notika Valmieras Kultūras centrā.

Jau piekto reizi rakstnieka, novadnieka un grāmatas «Valmieras puikas» autora Pāvila Rozīša dzimšanas dienai par godu Valmieras integrētajā bibliotēkā norisinājās īpašs notikums «Valmieras puikas pēc 100 gadiem». Tas  šoreiz bija veltīts rakstnieka 125. gadadienai.

Pa iestaigātu taku

Teciņus gar Dzirnavezeriņu no tirgus mājā nāk Anita. Sapirkusies reņģes. Tā pavairāk: gan cepšanai, gan marinēšanai, un arī kaķim iznākšot. Tik svaigas kā tirgū Valmierā nekur nevarot dabūt. Tādēļ, kā naudiņa atļaujot, viņa pēc reņģēm uz tirgu prom. Agris nāk nesteidzīgi, kā pats saka, brīžiem dabu baudot un atpūšoties. Viņam gājiens uz tirgu esot nopietna procedūra, vismaz divas reizes nedēļā — ceturtdienās un sestdienās. Darbadienā  tādēļ, ka tad kaut ko lētāk var nopirkt, bet sestdienā piedāvājums lielāks.  Kioskos, kuros tirgojas firmas vai arī redzams, ka pārdevējs pats nav savas preces saimnieks, gan cenas stāvot nemainīgas.

KRISTĪNE KIVLENIECE. Rūjieniete. Pašnodarbinātā: rotu darinātāja. Rūjienas amatnieku biedrības «Rūzeles» dalībniece. Astoņgadīgās Paulas Šarlotes un četrgadīgā Valtera mamma, kas joprojām viņiem pirms iemigšanas lasa grāmatas, bet svētdienu rītos ģimeni lutina ar īpaši plānām un smaržīgām pankūkām. Ģimenes vaļasprieks — Latvijas apceļošana.

Pagājušajā gadā veiksmīgi iesāktas, šogad ar nepacietību gaidītas, atkal klāt ir radošās Rūķu darbnīcas Mazsalacā.

Piedzīvosim gaišu, neformālu dienu Valmierā bibliotēku un sadarbības partneru vienotībā, izgodājot iespējas, ko piedāvā sadarbības partneri un atbalstītāji! — tā Valmieras bibliotēka viņnedēļ aicināja sadarbības partnerus un Vidzemes kolēģus. Bez oficiālā iemesla, Latvijas gaidāmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē, bija arī otrs, neformālais: novembrī apritēja septiņi gadi, kopš staltajā Cēsu ielas namā darbojas Valmieras integrētā bibliotēka. Vienotības diena bija arī apliecinājums Vidzemes bibliotekāru brālībai, kurā valmierieši bieži vien ir saucēju un iedvesmotāju statusā.

Rubenes pusē, kur kopš deviņdesmito gadu sākuma dzīvo DZINTRAS un NORMUNDA ŠĪRANTU ģimene, viņu «Dzeņu» mājām līdzīgas esot daudzas, arī tuvējie «Kārkliņi», «Atvasītes». Visas būvētas ulmaņlaikos, un arī Dzintras Šīrantes vecvectēvs, kas tolaik strādājis pie saimnieka  Ķieģeļmuižā, tāpat kā citi, ticis pie savas pils. «Dzeņos» izaugušas  vairākas dzimtas paaudzes.

Pašvaldības ceļu uzturēšana ziemā arī Bērzaines pagastā, tāpat kā Dikļos, uzticēta vietējam zemniekam. GATIS KEZIKS novada domes iepirkumā piedalījies nu jau piecus gadus, un arī šoziem viņš aprūpēs abus pagasta ceļu posmus 30 kilometru kopgarumā.

Ir dziļa pēcpusdiena, skolā nepierasts klusums, uz mājām dodas vēl pēdējie, skolas darbos aizķērušies skolotāji, bet Jura Neikena Dikļu pamatskolas direktore LĀSMA ŽAGOTA joprojām ir savā kabinetā. «Novadā esam vienīgā skola, kas darba dienu sāk jau astoņos. Mūsu diena arī ātrāk beidzas, jo skolas darba ritms ir pakārtots autobusiem. Vienīgi piektdienās, kad skolā ir pasākums, kas var ieilgt, dažreiz lūdzam vecākus parūpēties par bērnu nokļūšanu mājās, arī pašai gadījies viņus aizvizināt uz Dauguļiem.» L. Žagota piebilst, ka klusums pēc ikdienas kņadas ir laiks, kad bez steigas varot pieķerties papīru darbiem, sarunām ar skolas saimniecisko personālu, piemēram, risinot jaunāko klašu skolēnu ģērbtuves remonta jautājumu.

Tā Valmieras 5. vidusskolā otrdien pedagogu informatīvās sanāksmes rītā izskanēja  Valmieras Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājas, muzeja pedagoga, SMB valdes locekles Inetas Amoliņas veidotā prezentācija «Valmieras ievērojamākās personas laiku lokos».

Jau informējām, ka pirms Latvijas valsts 96. gadadienas Rūjienas kultūras namā dažādus apbalvojumus un atzinības saņēma tie, kas pēc novada iedzīvotāju domām ar savu darbu un pienesumu novada attīstībai ir pelnījuši sabiedrības ievērību un pateicību.  Swedbank balvu saņēma Rūjienas vidusskolas skolotāja SILVA LIEPIŅA.

914 Vidzemes seniori šogad apguvuši datorprasmes projektā Pieslēdzies, Latvija! Visčaklāk seniori mācījušies Cēsīs, Alūksnē, bet kursu apmeklētāju nav trūcis arī Valmierā, Mazsalacas, Rūjienas novadā.

Pirmo reizi Eiroparlamentā ievēlētais žurnālists ANDREJS MAMIKINS sevi pieteic profesionāli izsmeļoši: