Ceturtdien Valmieras tirgū bija vai tomātu stādu parāde. Gan pārdevēji, gan pircēji arī šopavasar cītīgi cenšas pieturēties pie dārzkopja kalendāra norādēm (dažos žurnālos gan esot raksti, kas jaucot galvas), kad kas stādāms vai sējams. Tad nu tieši šī ceturtdiena un piektdiena esot dienas, kad tomāti, kabači, ķirbji un gurķi stādāmi. Pēc tam atkal vai 10 dienas būšot jānogaida.
Biedrības «Domāts — darīts» mācību centrs «Radošuma pils» ar Matīšu pamatskolas atbalstu no 4. — 10. maijā programmā «Erasmus+: Jaunatne darbībā» Matīšos īstenoja jauniešu apmaiņas projektu «No veidošanās līdz izpildījumam starptautiskā vidē».
Gada sākumā Beverīnas novada pašvaldības domē nomainījās vadība, gandrīz vienlaikus izpilddirektora amatā tika ievēlēta EGITA BIŠA. Ar sevi iepazīstinot, viņa pastāstīja: «Pašvaldībā strādāju kopš 2008. gada janvāra, Kauguru pagastā biju grāmatvede-kasiere. Izveidojoties novadam, grāmatvedība pārgāja uz Brenguļu pagastu, kur kādu laiku aizvietoju ekonomisti, bet, kad atgriezās iepriekšējā darbiniece, atsāku strādāt par grāmatvedi, pēc tam atkal biju ekonomiste, un Beverīnas novada pašvaldības izpilddirektore esmu kopš februāra.»
Ar domu gādāt par novada ūdeņiem un zivju resursiem 2012. gada vasarā tika dibināta biedrība «Beverīnas ūdeņi». Kopš šī gada februāra tās vadības groži uzticēti trikātietim JĀNIM ŠVĒDEM.
Veidojot šī gada budžetu, deputātiem bija domstarpības, cik lielu daļu no tā atvēlēt ceļu remontiem. Budžeta paskaidrojošajā daļā tagad ir ierakstīts: «Galvenās 2016. gada budžeta prioritātes ir ceļi, izglītība, sociālie jautājumi un tautsaimniecība.» Šoreiz novada domes priekšsēdētājam MĀRIM ZVIRBULIM jautāju, kā sokas ar pirmo nosaukto prioritāti — ceļiem.
Arī šo pavasari optimisma pilni sagaida stādu audzētavas «Krūzes» saimnieki Agita Rozenbaka un Ando Krūze Trikātā. Veiksmīgo noskaņojumu dodot gadiem krātā pieredze, šoziem papildināta ar stādu audzēšanai labvēlīgajiem laika apstākļiem.
Jau gadiem ierasts — kā pavasarī mostas daba, tā klāt arī Meža dienas, kuru organizēšanas tradīcija aizsākusies jau no Latvijas brīvvalsts laikiem. Arī šogad Meža dienu devīze ir: kopā nākotnes mežam!
Svētdienas pusdienlaikā ar Valmieras Kultūras centra vīru kora Imanta un Valmieras Mūzikas skolas audzēkņu un dažu pedagogu koncertu tika ieskandināta un atklāta koncertzāle Valmiera Vecpuišu parka paviljonā. Senākie valmierieši šo telpu atceras kā veco kultūras namu un vēlāk sporta skolu, jaunākai paaudzei tā saistās ar atmiņām par bumbu ripināšanu boulinga celiņos. Pēc vairāku gadu dīkstāves, pateicoties jaunajam paviljona saimniekam Maiklam Braisam, namā atgriezusies dzīvība — līdz ar koncertzāli tajā vēl darbosies restorāns, viesību un sapulču telpas.
Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk — VAAD) mājaslapā noverojumi.vaad.gov.lv ievietotais brīdinājums par ābeļu kraupja (Venturia inaequalis) askusporu izlidošanas sākumu šopavasar izraisījis dažādu preses pārstāvju īpaši pastiprinātu interesi. Šajā sakarā tiek piesaukts arī Beverīnas novads, tāpēc nepieciešams skaidrojums.
Ar plašu vērienu sestdienas vakarā tika atklāta Gaujas Stāvo krastu Sajūtu parka vasaras sezona
Atklāšanas pasākums «Maģisko sajūtu nakts» pulcēja tūkstošiem apmeklētāju. Jāteic, organizatori — Vidzemes Olimpiskais centrs — bija pacentušies no sirds: bija ko redzēt, dzirdēt, nogaršot un sajust.
Sestdien saulīte sildīja gluži kā vasarā, tāpēc Ūsiņdienas tirdziņā Ar Gardu Muti tirgotājiem bija iespēja plaši savus ēdamos, dzeramos un arī praktiski lietojamos darinājumus uz letēm izklāt, savukārt tirgus apmeklētāji varēja tā dīki, bez steigas un pie reizes saules vannas baudot, visu aplūkot un gan jau arī ko līdzņemšanai iegādāties. Kādu kriksi no potenciālajiem tirgotājiem un pircējiem droši vien bija aizvilinājis paralēlais pasākums — ikgadējais pārrobežu tirgus Valkā, taču tāpēc neviens Valmiermuižas parkā skumt netaisījās!
«Eiropas naudu gaidīt dabūju pusotru gadu,» izrādot atjaunoto kūti, kurā vietas 80 gotiņām — patlaban tajā mīt 50 slaucamās govis un 24 teļi, stāsta 2005. gadā dibinātās Rūķu SIA īpašnieks INDULIS PURIŅŠ. Atbildot uz jautājumu, kā šādi ieguldījumi sadzīvo ar piena cenu kritumu, saimnieks skaidro: «Tad, kad plānojām celtniecību, piena cena vēl bija normāla, tagad tā noslīdējusi zem pašizmaksas, un to nevarēja prognozēt. Otrs baigais kritiens, kad nojuka Trikāta, kur mums palika nauda. Reāli jau Latvijas piens nesamaksāja Trikātai, un uzņēmums ar to pašu bija mierā. Es tikai brīnos, kāpēc nav sašutuma par to, ka Latvijas pienu Latraps nopirka par sviestmaizi. Ja es pareizi saprotu no visiem tiem stāstiem un rakstiem, tad Trikātas akciju 53 procentus par 27 tūkstošiem!
«Ķoņu pagasta bibliotēkas atklāšanas svētki notikuši 1921. gadā 21. augustā pagasta namā» — tā stāv rakstīts laikraksta «Rūjienas Balss» 1929. gada 10. decembra numurā. Bibliotēkas oficiālai atklāšanai atļauju devis Valmieras apriņķa priekšnieks un par bibliotekāru apstiprinājis Jāzepu Roķi no «Bedrīšiem» un par vietnieku Alfrēdu Cirīti — Ķoņu skolas mācību pārzini.
EDGARS BIRŽMALIS ar ģimeni Naukšēnu novada Ķoņu pagastā lopkopībai pievērsies tikai pirms diviem gadiem, kad no mūžībā aizgājušā mammas brāļa mantojumā saņemta zemnieku saimniecība Apškalni ar 40 govju ganāmpulku, kas tagad ar iegādātā gaļas buļļa līdzdalību no piena ražotāja tiek pārveidots par gaļas ražotāju. Pirmie teļi gaidāmi jau šovasar, pēc sešiem mēnešiem, sasniedzot 600 kg dzīvsvaru, tie jau būs gatavi realizācijai, bet pagaidām saimniecībai jāiztiek no platību maksājumiem un investoru labvēlības.
24. aprīlī Naukšēnu sporta hallē norisinājās basketbola turnīrs 3x3, kurā kopumā piedalījās sešas komandas. Pirms turnīra sākuma dalībniekiem bija iespēja sacensties divu veidu stafetēs un soda metienos.
Valmieras Invalīdu sporta klubs «Stars S» (VISK) sadarbībā ar Latvijas Bērnu un jauniešu invalīdu sporta federāciju (LBJISF) un Valmieras Bērnu sporta skolu (VBSS) Valmieras 2. vidusskolas sporta zālē rīkoja tradicionālo Vidzemes novada sporta stafešu turnīru «Sportot prieks!».
Latvijas valsts simtgades gaidās Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienā — 4. maijā — visā Latvijā tika aizsākta kāda jauna tradīcija — Baltā galdauta svētki.
Ģimenes saziedo prāvu summu, lai atbalstītu bērnus un jauniešus ar īpašām vajadzībām.
Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas nākotnes redzējums atzīts par vienu no 10 labākajiem Latvijā un šodien cīnīsies par galveno balvu — iespēju iegūt savai skolai Samsung tehnoloģijas 10000 eiro vērtībā.
Ikdienā redzot, cik maza vērtība jauniešu acīs ir maizei, radās doma piedalīties Valmieras pašvaldības projektu konkursā. Tā organizācijas «Saulīte» vadītāja Zita Gustavsone sadarbībā ar Politiski represēto biedrību iesniedza projektu «No zemē sēta grauda līdz maizes riecienam», un projekts ir apstiprināts.