Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā www.daba.gov.lv teikts: «Mūsu mērķis ir sekmēt vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu Latvijā, veicot efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu.» Saruna ar Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktori ILZI MILLERI un viņas vietnieci, Dabas aizsardzības daļas vadītāju SINTIJU JAUNĀKO notika Siguldā, Baznīcas ielā 3, kur atrodas pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija.
DIŽKOKI. Divus ošus kādā lauku īpašumā Siguldas pievārtē «Liesmas» klātbūtnē nomērīja un par dižkoka statusa cienīgiem atzina vecākie valsts vides inspektori MĀRTIŅŠ BLAUS un FANIJA ŠITCA. Viena koka apkārtmērs ir 3 m 78 cm, bet otra – trijžuburu oša apjoms ir 5 m un 14 cm. Abiem tika piestiprināta Dižkoka zīme, un par abiem info nonāks dabas datu sistēmā «Ozols».
No Vidzemes piekrastes līdz Vorožas upes mežiem, no Ziemeļu purviem līdz Kokneses- Odzienas aizsargājamam ainavu apvidum
Ilze Millere: «Dabas aizsardzības pārvaldei (pārvalde) ir četras teritoriālās administrācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju, un no šā gada janvāra klāt nākusi vēl piektā struktūrvienība – Nacionālā Botāniskā dārza administrācija. Vidzemes reģionālās administrācijas komandā ir ap 30 speciālistiem: biologi, ģeogrāfi, vides zinātnes, mežsaimniecības, lauksaimniecības un vēl citu tautsaimniecības nozaru pārstāvji. Mūsu pārziņā ir plaša un dabas vērtībām bagāta teritorija – Vidzeme, taču teritorija vietām nesakrīt ar šī reģiona robežām, jo tā ir noteikta, balstoties uz dabas aizsardzības pārvaldības principiem un administratīvās darbības efektivitāti, nevis kultūrvēsturisko novadu robežām. Tajā ietilpst Latvijā vecākais un lielākais nacionālais parks – Gaujas Nacionālais parks ar smilšakmens atsegumiem, upju ielejām, alām, mežiem un izcilām kultūrvēsturiskajām vērtībām. Mūsu pārziņā ir arī Līgatnes dabas takas, kurām pērn apritēja jau 50. gadskārta – vieta, kur iespējams iepazīt Latvijas savvaļas dzīvniekus tiem pietuvinātā dabiskā vidē. Teritorijā ietilpst arī Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts – vienīgā UNESCO biosfēras rezervāta teritorija Latvijā, kā arī vairāki aizsargājamo ainavu apvidi, dabas liegumi un dabas pieminekļi. Šeit sastopama daudzveidīga Latvijas daba – Vidzemes piekraste, ezeri, upes, purvi, meži, iežu atsegumi, alas, gravas un pauguraines.
Pārvaldes Vidzemes reģionālā administrācija ikdienā rūpējas par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju saglabāšanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu. Tās darbinieki uzrauga, lai tiktu ievērotas dabas aizsardzības prasības, izsniedz atļaujas un saskaņojumus dažādām darbībām dabā, konsultē zemes īpašniekus un iedzīvotājus, kā arī organizē biotopu un aizsargājamo sugu saglabāšanas un atjaunošanas pasākumus. Reģionālā administrācija arī veido un uztur dabas tūrisma infrastruktūru, izvieto informatīvās zīmes, īsteno dabas izglītības pasākumus un sadarbojas ar pašvaldībām, uzņēmējiem un vietējām kopienām, lai dabas vērtības saglabātu arī nākamajām paaudzēm, rodot līdzsvaru jau šodienā starp dabas aizsardzību un cilvēku iespējām saudzīgi izmantot dabas resursus.
Pārvalde Latvijā, tostarp Gaujas Nacionālajā parkā, apsaimnieko valsts zemes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Tūrisma infrastruktūrā mazinām antropogēno slodzi, lai cilvēku darbības radītā ietekme uz vidi neatstāj ilglaicīgas sekas, kā rezultātā kādas dabas vērtības izzūd. Tādēļ tūristu populārās vietās tiek izveidotas takas, kāpnes un laipas, lai tūristu plūsmu virzītu kontrolēti un dabai draudzīgi. Lielu nozīmi pievēršam arī sabiedrības iesaistei dabas aizsardzībā un izglītošanā par Latvijas dabas daudzveidību, noteikumiem, kā arī notiekošo īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Organizējam gan tematiskus seminārus tūrisma organizatoriem, gan izglītojošas nodarbības un ekskursijas skolēniem, lai atgādinātu visiem, kas jāievēro, plānojot pasākumus un aktivitātes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Sabiedrības līdzdalības veicināšanai pārvaldes mājaslapā ikvienam bez maksas ir pieejama dabas datu sistēma «Ozols» (https://ozols.gov.lv/pub), kur ērti aplūkot sava īpašuma vai reģiona dabas vērtības, invazīvo sugu pārvaldnieks «Invazīvs» (www.invazivs.lv), kur ikviens var ziņot par savā teritorijā atklātajām invazīvajām augu vai dzīvnieku sugām, mājaslapā ir arī pieejama sadaļa «Pieteikt dižkoku!» (https://ozols.gov.lv/dizkoki/) un iniciatīva «Daru labu dabai» (https://www.daba.gov.lv/lv/daru-labu-dabai), kas aicina brīvprātīgi darīt labus darbus dabai, piemēram, talkās sakopt dižkokus, atbrīvot noteiktas teritorijas no invazīvo augu sugām, kā arī vēl citi sabiedrības līdzdalības rīki.
Pārvalde iesaistās un īsteno dažādus dabas aizsardzībai nozīmīgus projektus. Šī gada sākumā ir izdota «Latvijas Sarkanā Grāmata», kuras sešos sējumos ir apkopotas unikālās dabas vērtības, par kuru saudzēšanu jāuzņemas atbildība ikvienam no mums. «Latvijas Sarkanās grāmatas» jaunizdevumos iekļauti 1069 sugu (to skaitā pasugu, populāciju u.c.) apraksti ne vien par retām, apdraudētām un Latvijā izzudušām sugām, bet arī par sugām, kuras ir gandrīz apdraudētas vai par kurām trūkst datu un informācijas izzušanas riska novērtēšanai. Gandarījums ir par pērn Gaujas Nacionālajam parkam piešķirto Eiropas Ilgtspējīga tūrisma galamērķa hartas sertifikātu, kas apliecina aizsargājamās dabas teritorijas vēlmi un spēju līdzsvarot dabas aizsardzību ar vietējo kopienu un tūrisma attīstību. Eiropas Ilgtspējīga tūrisma hartas sertifikātu saņēma Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Gaujas Nacionālā parka tūrisma klasteri Enter Gauja.»
ILZE MILLERE.
SINTIJA JAUNĀKĀ.
Ar profesionālu un individuālu pieeju
Sintija Jaunākā: «Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas Dabas aizsardzības daļā kontroles un uzraudzības sektorā strādā pieci vecākie valsts vides inspektori, bet atļauju un izvērtējumu sektorā – septiņi vecākie eksperti, ieskaitot sektoru vadītājus.
Visbiežāk saņemam pieprasījumus par koku ciršanu ārpus meža. Ministru kabineta noteikumi nosaka, kādos gadījumos pašvaldībai pirms koku ciršanas atļaujas izsniegšanas obligāti ir jāsaņem Dabas aizsardzības pārvaldes atzinums par to, vai konkrētajā vietā koku ciršana ir vai nav pieļaujama. Administrācijas eksperti to profesionāli izvērtē no dažādiem dabas aizsardzības aspektiem. Lielu darba daļu sastāda arī zemju īpašnieku iesniegumi par dižkoku nociršanu un/vai novākšanu gadījumos, kad tie, piemēram, ir vētrā nolūzuši un tādēļ traucē zemes apstrādi vai īpašuma apsaimniekošanu. Salīdzinoši daudz pieprasījumu saņemam zemes ierīcības projektu nosacījumu izsniegšanai vai saskaņošanai no zemes ierīkotājiem situācijās, kad zemes īpašnieks vēlas savu zemes gabalu sadalīt. Ņemot vērā, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir noteikti ierobežojumi zemes sadalei, katra situācija, katrs pieprasījums ir individuāli izskatāms un izvērtējams. Vēl ekspertu ziņā ir mežu apsaimniekošanas plānu izskatīšana. Bieži arī izvērtējam situācijas un sniedzam individuālas konsultācijas, ja kādam no īpaši aizsargājamas dabas teritorijas zemju īpašniekiem ir vēlme ko attīstīt savā īpašumā.
Vērojama tendence, ka potenciālie zemes pircēji nevēlas nopirkt «kaķi maisā», tādēļ pirms darījuma vēlas saņemt konsultāciju, ko ne/drīkstēs darīt jaunajā īpašumā, ja tas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Tas tikai apliecina, ka sabiedrības izpratne par dabas aizsardzību uzlabojas.
Mūsu pieredzējušie inspektori ne tikai plānveidīgi kontrolē īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu, kā arī mikroliegumu aizsardzību un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu ievērošanu, bet arī izskata iedzīvotāju sūdzības. Katrs konstatētais pārkāpums ir rūpīgi jāizvērtē, lai noteiktu, vai konkrētajā gadījumā ir piemērojama normatīvajos aktos paredzētā administratīvā vai kriminālatbildība. Ja nodarītais kaitējums ir būtisks un atbilst kriminālatbildības piemērošanas priekšnoteikumiem, lietas materiāli nododami izskatīšanai Valsts policijai. Šādos gadījumos mūsu kompetence attiecīgajā lietā izbeidzas. Tāpat Administrācijas inspektori arī sniedz konsultācijas, un, darbojoties visnotaļ proaktīvi, iesaista arī sabiedrību un vietējās kopienas savu teritoriju dabas aizsardzībā.
Šī brīža aktualitāte ir Latvijā mītošie lāči un to nodarītie postījumi lauku saimniecībās. Katrā gadījumā inspektori, ja tas ir iespējams, ievāc lāču ģenētisko materiālu. Savukārt, ja postījumi nodarīti bišu dravām, inspektori izvērtē, vai ir pamats piešķirt normatīvajos aktos paredzēto valsts kompensāciju.»
Atgādinām, ka pārvalde lāču tēmai vietnē www.daba.gov.lv ir izveidojusi īpašu sadaļu (https://www.daba.gov.lv/lv/laci-un-mes-ka–rikoties-sastopoties), kurā pieejama plašāka informācija un četras pārvaldes veidotas sērijas par lāci un rīcību, to satiekot. Gadījumos, kad lācis ir nonācis apdzīvotā vietā, iedzīvotājiem primāri ir jāgādā par savu drošību (jāievēro droša distance, jāpatveras ēkās), pēc tam jāziņo pašvaldībai par satikšanos.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007