Ar iedzīvotāju, dažādu kopienu, uzņēmēju un arī pašvaldību iespējām tikt pie finansiālā atbalsta energoefektivitātes ilgtspējības nodrošināšanā un to, kāds ir ministrijas devums iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanā «Liesmas» lasītājus iepazīstina Klimata un enerģētikas ministrijas Stratēģiskās komunikācijas un sabiedrības līdzdalības departamenta vecākā eksperte ZANE LEIMANE.
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) ieguldījums galvenokārt ir vērsts uz to, lai iedzīvotāji līdztekus ēku atjaunošanai (siltināšanai) varētu izmantot arī videi draudzīgus un ekonomiski izdevīgus enerģijas ražošanas risinājumus – saules paneļus, siltumsūkņus, biomasas katlus, saules kolektorus. Pēdējos gados ministrija ir būtiski paplašinājusi atbalsta programmas atjaunīgo energoresursu tehnoloģiju ieviešanai – palielināts finansējums, paplašināts atbalsta saņēmēju loks un ieviestas jaunas atbalsta aktivitātes.
Sabiedrības (iedzīvotāju, uzņēmumu, pašvaldību) interese iegādāties un uzstādīt atjaunīgo energoresursu (AER) izmantojošas iekārtas – saules elektrostacijas, saules kolektorus un siltumsūkņus – enerģijas ražošanai ir augsta.
Ministrija ir mērķtiecīgi strādājusi, lai valsts atbalsts videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu uzstādīšanai būtu pieejams ne tikai individuālajām mājsaimniecībām, bet arī daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm. To apliecina 2026. gadā apstiprinātā jaunā atbalsta programma «Atjaunīgo energoresursu izmantošanas veicināšana daudzdzīvokļu ēkās, valsts un pašvaldību ēkās un energokopienās», kuras ietvaros notiek projektu iesniegumu vērtēšana pirmās kārtas ietvaros un vēl šogad plānots organizēt konkursa otro kārtu.
Turklāt, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu saņemt atbalstu šādu iekārtu uzstādīšanai, KEM esošās atbalsta programmas «Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana mājsaimniecībās – atbalsts atjaunojamo energoresursu izmantošanai» ietvaros ir paplašinājusi atbalsta saņēmēju loku, palielinājusi pieejamo finansējuma apjomu, pagarinājusi projektu īstenošanas termiņu, kā arī veikusi citus pilnveidojumus. Atjaunīgo energoresursu iekārtu iegāde un izmantošana mazina ne vien importētās enerģijas apjomu, sekmējot energoneatkarību, bet arī mazinot videi kaitīgās emisijas. Vienlaikus KEM ir sagatavojusi un virza izskatīšanai Ministru kabineta sēdē apstiprināšanai izmaiņas minētajā atbalsta programmā, kas paredz lielāku atbalsta intensitāti Latvijas Goda ģimenes kartes turētājiem, kā arī paredzēts ieviest jaunas atbalsta aktivitātes, sniedzot iespēju dzīvojamo māju īpašniekiem nomainīt esošo malkas vai biomasas granulu apkures katlu pret biomasas granulu apkures katlu, saules kolektoru sistēmu, siltumsūkni (visa veida) vai centrālapkures biomasas granulu kamīnu.
Tāpat atbalsta programmas ietvaros paredzēts ieviest arī jauninājumu – hibrīdsistēmas risinājumu, kas ir saistīts ar vismaz divu dažādu enerģiju ražojošu iekārtu kombinētu izmantošanu.Hibrīdsistēmu izmantošana ļaus mājsaimniecībām efektīvāk plānot ēkas energoapgādi, kā arī mazināt maksājumus par patērēto enerģiju un energoresursiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, ja mājsaimniecībā ir pieejams šobrīd gāzes apkures katls, tas nebūs obligāti jādemontē – mājsaimniecības varēs izmantot abas sistēmas atbilstoši situācijai. Tas sniegs lielāku elastību energoresursu izvēlē un palīdzēs mazināt energoresursu cenu svārstību ietekmi uz mājsaimniecību izdevumiem.
2025. gada 9. februārī Baltijas valstis, kā zināms, sekmīgi pieslēdzās Eiropas elektroenerģijas kopējam tīklam, tā stiprinot arī Latvijas energodrošību un neatkarību. Vai dodot zaļo gaismu atjaunīgajiem vietējiem energoresursiem, ir arī pieejami atbalsta mehānismi potenciālajiem to ražotājiem?
Baltijas valstu desinhronizācija no Krievijas kontrolētā elektroapgādes tīkla un sinhronizācija ar Eiropas vienoto elektrotīklu būtiski stiprināja Latvijas energodrošību un neatkarību. Vienlaikus ilgtermiņā enerģētisko drošību nodrošina arī vietējo atjaunīgo energoresursu attīstība, energoefektivitāte un moderna enerģētikas infrastruktūra.
Uzņēmumiem KEM īsteno mērķētas atbalsta programmas, piemēram, biometāna ražošanai un transportēšanai, centralizētās siltumapgādes modernizācijai, biometāna ievades punktu izbūvei un enerģētikas infrastruktūras attīstībai. Šīs investīcijas palīdz aizstāt importētos fosilos energoresursus ar vietējiem, atjaunīgiem risinājumiem un vienlaikus stiprina Latvijas energodrošību.
Savukārt lielu saules un vēja elektrostaciju attīstība Latvijā pārsvarā notiek tirgus apstākļos, balstoties uz privātajām investīcijām. Valsts loma ir nodrošināt skaidru un prognozējamu regulējumu, attīstīt nepieciešamo elektroenerģijas infrastruktūru un radīt priekšnoteikumus investīcijām. Tādējādi tiek veicināta vietējo atjaunīgo energoresursu attīstība, vienlaikus stiprinot Latvijas enerģētisko neatkarību.
Pavasarī iedzīvotājus sasniedza ziņa, ka, ņemot vērā sabiedrības augsto interesi, Klimata un enerģētikas ministrija izstrādājusi jaunu atbalsta programmu iedzīvotājiem draudzīgu automobiļu iegādei.
Šobrīd iedzīvotājiem ir iespēja pieteikties atbalstam elektromobiļu, ārēji lādējamu hibrīdauto un ūdeņraža automobiļu iegādei, kas paver plašas iespējas izvēlēties piemērotāko transportlīdzekli un samazināt ikdienas transporta izmaksas. Atbalsta programmas ietvaros atbalsts tiek piešķirts gan lietotu, gan jaunu elektromobiļu un ūdeņraža automobiļu, kā arī jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei. Ikdienā būtiskākais izmaksu samazinājums saistīts ar degvielas izdevumiem, jo elektromobilis, kas tiek uzlādēts ar Latvijā ražotu elektroenerģiju, ekspluatācija izmaksā mazāk nekā iekšdedzes dzinēja automobiļa izmantošana, kas balstās uz fosilajiem importa energoresursiem. Šajā videi draudzīgu automobiļu iegādes atbalsta programmā īpašs uzsvars likts uz Latvijas Goda ģimenēm, vēl vairāk stiprinot atbalstu daudzbērnu ģimenēm un palielinot atbalsta apmēru atbilstoši bērnu skaitam. Ģimenes ar četriem, pieciem, sešiem un vairāk bērniem saņems lielāku atbalstu. Automobiļa iegāde tiek finansēta EKII ietvaros, kas paredzēti tikai zaļo tehnoloģiju un risinājumu ieviešanai.
Atbalsta programmas finansējums ir 40 milj. eiro. Programmu paredzēts īstenot līdz brīdim, kamēr beidzas kopējais finansējums, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.
Detalizētāk: atbalsta apmērs viena transportlīdzekļa iegādei ir no 3000 līdz pat 9000 eiro – atkarībā no transportlīdzekļa veida un vai iedzīvotājam ir Latvijas Goda ģimenes apliecība. Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājam, kuram ir vairāk nekā trīs bērni, tiek piešķirts papildu atbalsts – par katru nākamo bērnu 1000 eiro.
Vienlaikus papildu atbalstu 2000 eiro apmērā iedzīvotājs var saņemt, ja noraksta savu veco iekšdedzes dzinēja automobili, to nododot apstrādes uzņēmumam vai to ziedo Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ziedojuma gadījumā, lai pretendētu uz minēto 2000 eiro atbalstu, iedzīvotājam jāsaņem CSDD dokuments, kas apliecina transportlīdzekļa pārreģistrāciju uz nevalstisko organizāciju, tranzīta numura kartes kopija un Ukrainas muitas deklarācijas kopija par transportlīdzekļa ievešanu Ukrainā.
Tāpat kā iepriekšējā atbalsta programmā, arī šajā programmā transportlīdzekļu cenu griesti ir saglabāti nemainīgi – līdz 45 000 eiro (bāzes komplektācijā un bez PVN) un līdz 60 000 eiro (bāzes komplektācijā un bez PVN) sešvietīgiem un septiņvietīgiem transportlīdzekļiem.
Atbalsta programmas nosacījumi izstrādāti, izvērtējot iepriekšējās atbalsta programmas efektivitāti, tostarp analizējot sasniegtos rādītājus, CO₂ emisiju samazinājumu, tirgus izmaiņas, finanšu ilgtspēju, atbalstītos transportlīdzekļu modeļus un to cenu kategorijas u. c. rādītājus.
Atbalstu var saņemt par lietotu elektromobili vai lietotu ūdeņraža automobili, ja automobiļa vecums nepārsniedz septiņus gadus kopš tā reģistrācijas brīža, tā nobraukums uz atbalsta pieteikuma brīdi nepārsniedz 150 000 kilometru un transportlīdzeklis Latvijā nav reģistrēts ilgāk par 12 mēnešiem.
2 mēnešu laikā kopš programmas uzsākšanas, izskatīti vairāk nekā 1600 pieteikumi, sniedzot atbalstu kopumā par vairāk nekā 8 milj. eiro. Jāpiebilst, ka iepriekšējās atbalsta programmas ietvaros kopumā ar valsts atbalstu vairāk nekā 5600 mājsaimniecības iegādājās videi draudzīgus automobiļus.
KEM ir izstrādājusi grozījumus arī Modernizācijas fonda atbalsta programmā, paredzot trešās kārtas īstenošanu, lai sniegtu atbalstu uzņēmējiem, kā arī pašvaldībām un valsts iestādēm elektromobiļu iegādei un nepieciešamās uzlādes infrastruktūras izveidei. Grozījumi atbalsta programmā vēl nav apstiprināti valdībā. Trešajā kārtā atbalsta programmā kopējais pieejamais finansējums būs 4 386 153 eiro.
Kādas atbalsta programmas vēl pašlaik ir ministrijas apritē? Kuras no tām ir pieprasītākās? Kādus atbalsta pasākumus vēl veiksiet, lai veicinātu energoefektivitātes uzlabošanu un tās ilgtspējību?
KEM īsteno plašu atbalsta programmu klāstu, kas vienlaikus veicina energoefektivitāti, atjaunīgo energoresursu izmantošanu, enerģētisko drošību un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Plašāk: https://www.kem.gov.lv/lv/atbalsta-programmas
Kā jau minēts, pašlaik iedzīvotājiem ir pieejama atbalsta programma videi draudzīgu enerģijas ražošanas iekārtu – saules paneļu, siltumsūkņu un citu videi draudzīgu risinājumu – iegādei. Savukārt izvērtēšanas procesā ir projektu iesniegumi, kas paredz atbalstu atjaunīgo energoresursu iekārtu iegādei un uzstādīšanai arī daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm.
Liela iedzīvotāju interese tradicionāli ir par elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto iegādes atbalsta programmām, un, kā minēts atbildē uz iepriekš uzdoto jautājumu, ministrija šobrīd gatavo jaunu atbalsta programmu (precīzāk, konkursa trešo kārtu) organizācijām – uzņēmumiem, pašvaldībām un valsts iestādēm.
Tāpat ļoti pieprasīta ir azbestu saturošā šīfera nodošanas atbalsta programma Latvijas Goda ģimenēm, kur pašlaik notiek iesniegto pieteikumu izvērtēšana.
Vienlaikus turpinās iepriekš apstiprināto investīciju projektu īstenošana centralizētās siltumapgādes modernizācijā, biometāna ražošanas un ievades infrastruktūras attīstībā, elektroenerģijas sadales tīkla jaudas stiprināšanā, kā arī enerģētiskās drošības infrastruktūras pilnveidē. Nesen noslēgusies projektu iesniegumu pieņemšana arī Iekšlietu dienestu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas programmā.
Papildus tam ministrija izstrādā jaunas atbalsta programmas, tostarp plūdu risku mazināšanai pašvaldībās, notekūdeņu dūņu ilgtspējīgai pārstrādei, energoefektivitātes paaugstināšanai publiskā apgaismojuma jomā, kā arī sabiedriskā transporta dekarbonizācijai un saistītās uzlādes infrastruktūras attīstībai.
Arī turpmāk KEM prioritāte būs paplašināt atbalsta iespējas iedzīvotājiem, uzņēmumiem un pašvaldībām, lai arvien vairāk mājsaimniecību un organizāciju varētu samazināt enerģijas patēriņu, pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem, mazināt ikmēneša izmaksas un stiprināt Latvijas enerģētisko neatkarību.
Publicitātes foto
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007