Stāsta Jānis Grasbergs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs:
Latvija kopumā piekrīt, ka ir jāmazina lauksaimniecības un pārtikas sistēmas radītā ietekme uz vidi un klimatu. Tomēr, mūsuprāt, visu paredzēto pasākumu ieviešanai ir jāparedz atbilstošs ES finansējums, kas vienlaikus būtu arī taisnīgi un godīgi sadalīts visu dalībvalstu lauksaimniekiem. Patlaban paredzētā naudas summa varētu būt nepietiekama ambiciozo mērķu sasniegšanai.
Par videi draudzīgāku saimniekošanu – uz kopējā Eiropas fona mēs jau tagad izskatāmies pozitīvi tieši šajos ekoloģiskajos rādītājos. Augu aizsardzības līdzekļus lietojam 2,7 reizes mazāk nekā vidēji Eiropā. Tos lietojam vairāk pēc integrētās metodes, turpretim citur tos lieto daudz intensīvāk. Bioloģiskās zemes mums ir 14% no vienotajam platību maksājumam pieteiktās kopplatības, kas ir Eiropā ceturtais augstākais rādītājs, kā arī jāņem vērā meža zemes īpatsvars, kuru varam uzskatīt par ekoloģisku. Esam trešajā vietā starp valstīm, kas vismazāk lieto slāpekli kultūraugu mēslošanai. Šie rādītāji mūs ierindo starp līderiem videi draudzīgas saimniekošanas jomā. Tādēļ uzskatu, ka tiešs, lineārs augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu samazinājums visām ES dalībvalstīm vienādi negatīvi ietekmēs mūsu konkurētspēju. Samazinājums būtu jāveic, ņemot vērā iepriekšminētos faktorus, kā arī ievērojot proporciju pret ES vidējiem rādītājiem.
Neskatoties uz šiem pozitīvajiem rādītājiem, mums ir daudz darba bioloģiskās lauksaimniecības, bioloģiskās pārtikas ražošanā un pieprasījuma palielināšanā. Lai veicinātu bioloģiskās pārtikas noietu, būtu jāpalielina arī pašvaldību un valsts iestāžu iesaistīšanās, aizvien palielinot bioloģiskās pārtikas iepirkumus. Domāju, ka šajā jomā lielas korekcijas ieviesīs jaunizveidoto pašvaldību uzskati un politiskās nostājas iepirkumu veidošanā. Mums ir jāveicina lauksaimniecības nišas produktu attīstība atbilstoši tirgus pieprasījumam. Tāpat arī visai Eiropai ir daudz jāstrādā pie pārtikas sistēmu piegādes ķēžu saīsinājuma, kas dos lielu samazinājumu radīto izmešu daudzumā un palielinās vietējās ekonomikas apriti.
Kā jau pret daudzām jaunām lietām, arī šajā mums ir jābūt piesardzīgiem. Ir jāredz visa kopaina un iespējamais gala rezultāts. Šodien uz papīra daudz kas izskatās pieņemams, taču, ja domājam ilgtermiņā un mūsu valsts interesēs, tad piesardzība un rūpīga izvērtēšana ir ļoti nepieciešama.
LAUKU DIENĀ. Jānis Grasbergs šovasar Mazsalacā, tiekoties ar lauksaimniekiem. «Liesmas» arhīva foto