eLiesma.lv Valmieras un Vidzemes ziņas

Saules pienesums enerģētikai un reģiona ekonomikai

IL

Ilze Kalniņa

Autors • 22.05.2026.

Saules pienesums enerģētikai un reģiona ekonomikai
Burtu izmērs

Mazāk elektroenerģijas saražots hidroelektrostacijās, mazāk, izmantojot dabasgāzi, bet par saules elektrostacijām bijusi cita bilance. Saules elektrostacijās pagājušajā gadā saražotas 678 049 megavatstundas (MWh) elektroenerģijas, kas ir par 70,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

2025. gadā saules elektrostacijas (SES) saražoja 11,7% no Latvijas kopējās elektroenerģijas ģenerācijas, kas ir palielinājums par pieciem procentpunktiem, salīdzinot ar gadu iepriekš.

«Pēdējos gados saules enerģija Latvijā no nišas risinājuma ir kļuvusi par būtisku elektroenerģijas tirgus daļu. Tas noticis ne tamdēļ, ka saules enerģija būtu «moderna», bet tāpēc, ka tā ir ekonomiski pamatota. No šobrīd pieejamajiem un komerciāli nobriedušajiem elektroenerģijas ražošanas veidiem saules enerģija ir viens no lētākajiem veidiem, kā saražot jaunu elektrību. Turklāt tā ir ar vismazāko ietekmi uz vidi un cilvēkiem – bez trokšņa, bez dūmgāzēm, bez intensīvas transporta plūsmas un bez pastāvīgas iejaukšanās apkārtējā vidē,» uzsver Māris Plūme, «Saules Energy» valdes loceklis.

«Liesma» uzklausīja uzņēmuma «Saules Energy» viedokli, jo 2023. gadā Valmieras novadā tika atklāta uz to brīdi Latvijā lielākā saules elektrostacija Brenguļu SES, dažus mēnešus vēlāk tuvāk pilsētai elektroenerģijas ražošanu uzsāka arī Valmieras SES, un mūsu novadā esošās ir tikai divas no astoņām, ko Latvijā attīsta «Saules Energy», sadarbojoties ar pašmāju investīciju fondu «Merito».

«Latvijā šī nozare aug ļoti praktisku iemeslu dēļ. Mums ir nepieciešama lētāka, decentralizētāka un drošāka elektroenerģija,» uzsver Māris Plūme un turpina: «Jo vairāk elektrības saražojam paši, jo mazāk esam atkarīgi no importa, fosilajiem resursiem un ģeopolitiskiem satricinājumiem. Saules elektrostacijas šajā ziņā ir ļoti ātri izbūvējamas, salīdzinoši vienkārši uzturamas un paredzamas. Saules spēkstaciju uzstādīšana nav vienīgā atbilde uz visiem enerģētikas izaicinājumiem, tomēr tā spēlē vienu no būtiskākajām lomām.»

MAF

SAULES NOVADS. Tā līdzībās saka par mūsu novadu, kad notikuši jau vairāku saules elektrostaciju projektu atklāšanas pasākumi. «Saules Energy», valdības, Saeimas, ministriju un pašvaldību pārstāvji, atklājot vienu no saules parkiem – Brenguļu SES 2023. gada vasarā. Foto no Saules Energy mājaslapas

Brenguļu SES un Valmieras SES teritorija aizņem pārdesmit hektārus zemes, un tur uzstādīti tūkstošiem saules paneļu. Brenguļu SES darbojas kopš 2023. gada vasaras, un ir iespējams izvērtēt ekonomiskos rezultātus.

«Brenguļu saules elektrostacija no darbības sākuma 2023. gada augustā līdz 2026. gada aprīlim saražojusi vairāk nekā 14 tūkstošus MWh elektroenerģijas. Kopā ar Valmieras saules parku abu projektu saražotais apjoms līdz 2026. gada aprīlim pārsniedz 20 tūkstošus MWh. 2025. gadā vien Brenguļu un Valmieras parki kopā saražoja ap 10 tūkstošiem MWh. Salīdzinājumam – tas atbilst aptuveni pusei no Valmieras pilsētas mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņa,» informē uzņēmumā «Saules Energy» un norāda, ka šādi projekti dod labumu ne tikai enerģētikai, bet arī reģiona ekonomikai. Brenguļu un Valmieras saules parku kopējās investīcijas pārsniedz 8 miljonus eiro. Būvniecības laikā tiek piesaistīti vietējie pakalpojumu sniedzēji, pēc tam nepieciešama uzturēšana, apsaimniekošana, teritorijas kopšana, drošības un tehniskie pakalpojumi. Reģionā paliek arī nodokļi un ilgtermiņa infrastruktūra. Taču vēl svarīgāks pienesums ir tas, ka elektrība tiek ražota tuvāk patēriņa vietai – turpat Vidzemē, nevis importēta no ārpuses.

Atceroties saules elektrostaciju atklāšanas reizes, tajās piedalījās arī pašvaldību pārstāvji, atbildīgo nozaru amatpersonas.

«Mums ir svarīgi, lai tiekam pie enerģijas, izmantojot zaļu un konkurētspējīgu produktu. Enerģētikas nozarei ir jābūt atvērtai konkurencei, un prieks, ka te ienāk privātais kapitāls, kas tiek investēts. Lai parks kalpo Valmierai! Valmiera ir liela pilsēta, un arī uzņēmumi varēs izmantot zaļo un pieejamo enerģiju,» 2023. gadā vēlēja Andris Kulbergs, kurš tobrīd bija Saeimas deputāts, Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas priekšsēdētājs. Pašreizējā Ministru prezidenta amata kandidāta vēlējums ir piepildījies, to apstiprina skaitļi, fakti un nozares profesionāļu viedokļi.

«Skaitļi rāda, ka šādi projekti nav simboliski. Saules enerģija jau šobrīd ietekmē elektroenerģijas cenu. Pēdējo divu gadu laikā cenas Latvijā ir jūtami samazinājušās, un viens no iemesliem ir tieši lielāks atjaunīgās elektroenerģijas piedāvājums, īpaši saulainajās stundās. Jo vairāk tirgū ienāk lētas saules enerģijas, jo vairāk tā samazina cenu tajos brīžos, kad elektrība tiek ražota. To redzam gan Latvijā, gan Baltijā kopumā,» tā Māris Plūme.

Valmieras novada teritorijā ir atbalstīta saules parku izveide. Zināms, ka darbu sākušas un turpina vismaz 10 saules elektrostacijas. Tās atklājot, pašvaldības vadības pārstāvji ar pārliecību teikuši: «Valmieras novads – Saules novads», paļaujoties, ka SES īpašnieki veicinās novada ekonomisko izaugsmi, kā arī saimniekos videi draudzīgi.

«Saules Energy» vēsta, ka tik tiešām pirms Brenguļu SES izbūves tur bijusi konvencionāli un intensīvi apsaimniekota zeme, bet tagad tā izveidojusies par bioloģiski daudzveidīgu vidi – pļavu, kurā ir vieta augiem, kukaiņiem un citiem apputeksnētājiem.

«No kaimiņiem esam dzirdējuši ļoti cilvēcīgu novērojumu: beidzot blakus var droši turēt bites, un apkārtējā vide ir kļuvusi mierīgāka un draudzīgāka. Tas labi parāda, ka saules parks nav jāuztver kā «rūpnieciska» teritorija klasiskā nozīmē. Pareizi izveidots un apsaimniekots, tas ir ieguvums bioloģiskajai daudzveidībai un apkaimei kopumā,» precizē Māris Plūme.

Vai esošās saules elektrostacijas vēl var pilnveidot un attīstīt? Var. Nākamais attīstības solis ir saules elektrostaciju savienošana ar bateriju uzkrāšanas sistēmām.

«Saules enerģijai ir viens acīmredzams ierobežojums – tā visvairāk ražo dienā, bet lielākais patēriņš ir no rīta un vakarā. Bateriju sistēmas ļauj dienas laikā saražoto elektroenerģiju uzkrāt un izmantot vēlāk – tumšajā diennakts laikā vai brīžos, kad tīklam nepieciešams papildu atbalsts. Tas nozīmē mazākas cenu svārstības, stabilāku elektroapgādi un efektīvāku jau izbūvēto saules parku izmantošanu. Tāpēc saules enerģijas nākotne nav tikai jauni paneļi laukos vai uz jumtiem. Nākotne ir gudra sistēma, kur ražošana, uzkrāšana un patēriņš darbojas kopā. Latvijai tas ir īpaši svarīgi, jo mums jāstiprina sava enerģētiskā neatkarība un vienlaikus jānodrošina, lai elektrība būtu pieejama par konkurētspējīgu cenu iedzīvotājiem un uzņēmumiem,» skaidroja uzņēmumā «Saules Energy», vēlreiz atgādinot, ka saules enerģija nav abstrakta klimata politika. Tā ir praktiska iespēja ražot lētāku vietējo elektrību, samazināt ietekmi uz vidi, izmantot zemi saprātīgāk un dot reālu pienesumu reģioniem.

FAKTI

• Brenguļu saules elektrostacija no darbības sākuma 2023. gada augustā līdz 2026. gada aprīlim saražojusi vairāk nekā 14 tūkstošus MWh elektroenerģijas.

• Abu Valmieras saules parku saražotais apjoms līdz 2026. gada aprīlim pārsniedz 20 tūkstošus MWh.

• Tas atbilst aptuveni pusei no Valmieras pilsētas mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņa.

• Brenguļu un Valmieras saules parku kopējās investīcijas pārsniedz 8 miljonus eiro.

• Nākamais attīstības solis ir saules elektrostaciju savienošana ar bateriju uzkrāšanas sistēmām.

 

VALMIERAS SES. Valmieras un Brenguļu SES piemērs rāda, ka labi plānots saules parks var vienlaikus ražot enerģiju, uzlabot vidi un kļūt par ieguvumu vietējai kopienai. Tieši šādu enerģētiku Latvijai vajag vairāk – ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu un saprotamu cilvēkiem.

 

MAF

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta «Videi saudzīgi — klimatam draudzīgi» saturu atbild projekta īstenotāja SIA «Imanta info».Projekta Nr. 2026.LV/RMA/1.6.1/007

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē «Liesma» — digitāli vai drukātā formātā

E-avīze no 8,00 €/mēn. — lasāma web un mobilajās lietotnēs. Vai izvēlies drukāto laikrakstu «Liesma» no 9,50 €/mēn. — pastkastē trīs reizes nedēļā, ar pieeju arī e-avīzei.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Jaunākie

  1. Novadu balss skan radio 19.08.2026.

    Novadu balss skan radio

  2. Uzņēmējdarbība 19.08.2026.

    Balso par skatei «Gada labākā būve Latvijā 2025» pieteikto būvi

  3. Pilsētās un novados 19.08.2026.

    No vitrāžām līdz spiedogiem – meistarnīcas bērniem un jauniešiem Valmiermuižā

  4. Pilsētās un novados 19.08.2026.

    Noslēgušies būvdarbi un turpinās mācību vides aprīkošana četrās Valmieras novada skolās

  5. Viedokļi 19.08.2026.

    Priekšvēlēšanu aģitācijas dilemmas

  6. Mūsu drošībai 19.08.2026.

    Iepazīst bruņutehnikas ražošanu un izmantošanu

  7. Pilsētās un novados 19.08.2026.

    Salacas garšas Mazsalacā

  8. Projekts 19.08.2026.

    Atbalsts energoefektivitātes uzlabošanai

  9. Projekts 18.08.2026.

    Inovāciju fonds – būtisks finanšu instruments Zaļā kursa mērķu sasniegšanai

  10. Viedokļi 18.08.2026.

    Septiņas profesijas,kas izturēs mākslīgāintelekta laikmetu

Populārākie

  1. Kultūra un izklaide 14.08.2026.

    Jūtos savā īstajā vietā

  2. Viesis 14.08.2026.

    Mākslas pavediens ievīts dzīvē

  3. Pilsētās un novados 14.08.2026.

    Novada pašvaldība parakstījusi sadarbības memorandu ar autopārvadātāju asociāciju «Latvijas Auto»

  4. Novadi zaļo 14.08.2026.

    No vienas puses aizsargājam, no otras – meklējam iespējas to nedarīt

  5. Sabiedrība 14.08.2026.

    Valmieras novada fonda aktivitātes gan Valmierā, gan novadā

  6. Novadi zaļo 14.08.2026.

    Ķemeru Nacionālais parks vilina un izaicina

  7. Apmaksātā publikācija 13.08.2026.

    Biedrība “Lauku partnerība ZIEMEĻGAUJA” izsludina sestās kārtas projektu iesniegumu pieņemšanu

  8. Vīru lietas 14.08.2026.

    Profesionāli par kvadricikliem un rolleriem

  9. Vīru lietas 14.08.2026.

    Pigori, kas skan tālu pasaulē

  10. Viedokļi 14.08.2026.

    Ārstus un māsiņas turēsim aiz restēm?