Roņu pilni ūdeņi

Roņu sezona rit pilnā sparā. Varbūt arī kāds no jums, Liesmas lasītājiem, pēc šī apkopojuma izlasīšanas sadūšosies pamēģināt – kā tad ir pārkāpt šim komforta slieksnim, un uzzināt, vai tiešām šāda veida rūdīšanās ir garants labai veselībai.

Par ziemas peldēšanas ABC stāsta biedrības Latvijas ronis valdes priekšsēdētāja SARMA KOČĀNE:

«Man bieži jautā: ar ko sākt? Tas pareizākais ceļš būtu sākt ar peldēšanu cauru vasaru un pakāpeniski turpināt arī novembrī, decembrī, un tad skatīties – var vai nevar to izturēt. Vecuma ziņā šeit nav nekādu ierobežojumu. Ar to nodarbojas cilvēki līdz ļoti sirmam vecumam. Arī bērni agrā vecumā var ar to nodarboties. Viņu organisms daudz labāk adaptējas – ķermeņa termoregulācija ir daudz elastīgāka nekā pieaugušajiem. Jebkurš cilvēks, ja vien viņš nesirgst ar hroniskām kaitēm, to var izdarīt – viss ir galvā. Ja es pie tā āliņģa iešu ar domu: nedod dievs, es tūlīt saaukstēšos, tad tā arī var notikt. Patiesībā mūsu organisms māk mums pateikt priekšā, kas viņam patīk un ko viņam vajag. Problēma ir tā, ka mēs esam iemācījušies tam aizbāzt muti. Ir svarīgi tiešām justies komfortabli, ieejot āliņģī. Jā, tas ir kaut kas ekstrēms, tas ir trieciens organismam, bet pēc tam, kad jūs iznākat ārā, pēc brīža iestājas tāda kā eiforijas sajūta. Tad organisms pateicas: tas bija baigi labi, man tas patika. Kopumā ir priecīgs noskaņojums.

Procedūras pirms peldes ir ļoti dažādas. Daži iepriekš skrien, iesvīst un tad iemetas tajā āliņģī, ir, kas pirms tam pavingro, un ir tādi, kas metas tajā pa taisno. Pēc pirmās, otrās reizes jūs paši sajutīsiet, kā ir komfortablāk. Arī jautājums par peldes ilgumu ir katram individuāls, pēc sajūtām – nevajag sev arī pāri darīt. Pirmās jūs jutīsiet rokas un kāju pēdas, jo tās ir vistālāk no organisma siltuma centra sirds rajonā, kad tās sāk salt, tad tas ir signāls, ka pietiek. Nevajag gaidīt brīdi, kad jūs sāktu salt. Jūtaties neomulīgi – nāciet ārā. Pirmajai reizei var pietikt ar nieka desmit sekundēm.