Septiņarpus stundās tikt no Rīgas līdz Valmierai? Ar mašīnu, ar velosipēdu, jūs jautāsiet? Nē, ir vīrs, kas to var izdarīt kājām, skrienot.
«Re, kur viņš jau nāk!» mazliet pārsteigti par agro finišu bija visi klātesošie, tostarp kādreizējais biatlonists Jēkabs Nākums, kurš tradicionālo pasākumu komentēja. Jēkabs, zinot lielā sporta ķēķa pusi, arī augsto rezultātu sasniegšanas smagumu, Tomam uzreiz jautāja: kad šonakt tev iestājās krīze? Rekordists bija asprātīgs: «Man kāju ikrus piedzina jau ap sešdesmito kilometru, un tad es sabijos, bet domāju, lai velns ar visu, maucam, ja būs lemts, tad izstāšos, bet tā es caur tām sāpēm te galā esmu, jo cilvēks var visu pārciest. Temps bija augstāks nekā pērn, tāpēc krīzīte bija ātrāk. Kā atjaunošos? Kā vienmēr tas notiks – ar labu miegu, labu pārtiku un divas trīs dienas neko nedarīšu. Zinu gan, ka lielākā apetīte sāksies nākamās dienas vakarā, tad būšu gatavs savu kāju nogriezt un apēst.»
LAIMĪGS CILVĒKS izskatās šādi – tā klātesošie teica par Tomu Komasu, kurš ceturto reizi uzvarēja skrējiensoļojumā Rīga – Valmiera un solīja, ka titulu centīsies aizstāvēt arī nākamgad. Ārijas Romanovskas foto
Sadarbojoties ar ultrataka.lv