Neviens no klātesošajiem nav lieks. Čigānu inteliģencei rīcībpolitikā ir īstā vieta un laiks, tās aktīva iesaistīšanās nodrošinātu tuvāku un īstenāku tās izstrādi, gaitas norisi un romu jautājumu rezultēšanos daudzās jomās: nodarbinātības, izglītības, veselības, sociālās aprūpes, tiesību aizsardzību u.c. jomās. Nepieciešams uzmeklēt tos akadēmiski izglītotos (augstākā izglītība) romus, kā skolotāja Ligita Sunīte, Savīne Kolomenska, Anatolijs Berezovskis, Agris (Tahīrs) Sīmanis, Kaspars Arhipovs, Dainis Krauklis, un jaunos, kuri tikko beiguši augstākās mācību iestādes, bet vēl nav datu par viņiem.
Latvijā čigāni minēti kopš 16. gadsimta, un viņu skaits ir tik niecīgs salīdzinājumā ar citām etniskām minoritātēm, bet viņu izdarības ir jūtamas jau no liela attāluma, sajūtā, ka viņu ir daudzi tūkstoši. To pamatā izpauž nervu sistēmas tips (temperaments), emociju ekspresijas, subgrupu un alianšu veidošanās, tuvbrālības attiecības, garīgie un psiholoģiskie stāvokļi, rakstura īpatnības, kognitīvie procesi u.tml. jeb romu psiholoģiskās rakstura iezīmes, kuras ikreiz piemirst iekļaut visos ar romiem saistītos nevalstisko organizāciju un valsts vai pašvaldību rīkotajos projektos, iniciatīvās, starpaktivitāšu u.c. publiskos piedāvājumos.