Slaukšanas robots fermā

«Izvēloties jebkuru jaunāko tehnoloģiju, atcerieties, ka robots vien savāc ražu, viss pārējais atkarīgs tikai no saimniekošanas. Kopējo piena daudzumu dod ne jau robots, bet gan saimnieku prasme likt lietā priekšrocības un informāciju, ko dod darbam izvēlētais mūsdienīgais palīgs – robots» – tā nesen notikušajā LLKC organizētajā Lauku dienā Burtnieku novada Rencēnu pagasta zemnieku saimniecībā «Mareņi» sacīja kompānijas «Lely» pārstāvis Jans Gondeks no Polijas. Šajā sezonā šī bija jau desmitā LLKC Lauku diena – katra par savu tēmu. Par robotiem fermā – pirmā! Interese liela, tādēļ uz semināra teorētisko daļu Lizdēnos un pēc pieredzes «Mareņos» ieradās daudz lauksaimnieku. «Mareņos» pašlaik ir iesākts un divus gadus turpināsies LLKC demonstrējums «Saimniekošana piensaimniecībā, kurā izmanto slaukšanas robotus». Par DEMO būtību plašāk rītdienas «Liesmā», šoreiz – tikai par robotiem!

Katram savs stāsts

Visbiežāk, runājot par labu jaunākajām tehnoloģijām fermās, ar nelielu humora piešprici nākas dzirdēt: «Roboti ir paši labākie strādnieki, tie nedzer, nepīpē, neslimo, darbu nekavē, algas pielikumu neprasa un pretī nerunā!» Toties, raisoties nopietnākai diskusijai, kā galvenie argumenti tiek minēti: «Pateicoties robotiem, govis kļuvušas mierīgākas, pamazām izdevies paaugstināt izslaukumus, nav problēmu ar mastītu, ievērojami uzlabojusies informācija par katru govi.» Cik saimniecību, tik arī stāstu, kādēļ izvēle bijusi par labu firmu «DeLaval», «Fullwood», «Lely», «GEA» un vēl citu kompāniju piedāvātajām fermu tehnoloģijām. Izrādās, ka tieši pēdējo gadu laikā Latvijā vairāk nekā 20 saimniecībās ienākuši tieši «Lely» Astronaut roboti. Tādēļ arī būtiski dzirdēt divu saimniecību pieredzi.

* Vairāk nekā divus gadus «Lely» Astronaut robots kalpo «Mareņos». Inga Liepiņa par ģimenes uzņēmuma saimniekošanu teica: «Saimniecības pirmsākums ir 1991. gadā, kad mans tēvs Juris un mamma Gaida no vecākiem mantoja piecas govis un 23 ha zemes. Tā kā ģimenē augu es un mans brālis, vecāki mērķtiecīgi attīstīja saimniekošanu piena lopkopībā un cietes kartupeļu audzēšanā. Tika īstenoti vairāki saimniecības modernizācijas projekti. Mūsu ģimenes uzņēmums joprojām nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību. Esam kooperatīvu «Piena loģistika» un «VAKS» biedri. Pašlaik saimniecībā ir 115 liellopi, īpašumā 130 ha zemes, bet nomā 105 ha. Saimniecību no vecākiem ir pārņēmis mans brālis Didzis Liepiņš. Ar lauksaimniecisko ražošanu graudkopībā un piena lopkopībā galā tiekam pašu spēkiem: mēs ar mammu galvenokārt strādājam fermā, tēvs ar brāli atbild par tehniskajiem darbiem, graudkopību un lopbarības gatavošanu. Audzējam graudus gan tirgum, gan lopbarībai, mums ir kukurūzas, zālāju platības un pēdējā laikā audzējam arī soju. Nav vairs jāpērk sojas spraukumi. Pērn sanāca arī lieliski kukurūzas milti. Šogad laika apstākļu dēļ kukurūzu salika tikai skābbarībā.

Pirms divarpus gadiem bijām izvēles priekšā – investēt jaunā slaukšanas zālē vai tomēr slaukšanas robotā. Izvēlējāmies par labu «Lely» Astronaut. Tā kā to uzstādīja govīm ierastajā vidē, nevis no jauna būvētā fermā, tad arī viņas saprotoši pieņēma šo jauninājumu. Tagad ievērojami ietaupās laiks. Ar mammu fermā nu strādājam vien divas stundas rīta un tikpat vakara cēlienā. Nav vairs tik agri jāceļas. Govis robotā slaucas pašas un to dara biežāk nekā agrāk. Kādēļ izvēle bija par labu šīs firmas slaukšanas robotam, kas tomēr ir viens no dārgākajiem? Tādēļ, ka tieši šī tehnoloģija salīdzinājumā ar pārējām sniedz visplašāko informāciju par katru ganāmpulka govi. Jāmāk tikai to likt lietā. Tieši tādēļ mūsu saimniecība arī piekrita LLKC piedāvātajam demonstrējumam. Mums tā, strādājot ar robotu, būs jauna pieredze un zināšanas.»

* Sešus gadus Sējas pagasta saimniecībā «Robežnieki» ganāmpulka 250 slaucamās govis slauc četri «Lely» roboti. Saimniece Klaida Kolberga par jaunajām tehnoloģijām ir sajūsmā: «Agrāk mums bija 12 vietu slaukšanas zāle, kas prasīja uzmanību un fizisku piesaisti. Tagad nav vairs ikdienas smaguma un nepārtrauktās piesaistes. Fermas darbā iestājies vieglums un patika. Kad atceros laiku, kad viena slaucu 140 govis, pārņem šausmas. Bijām noguruši. Ģimenē – trīs bērni, tādēļ plānojām saimniecības attīstību. Gribējām 500 govis un slaukšanas karuseli. Projektu diemžēl neapstiprināja. Saņemot informāciju par robotiem, ieinteresējāmies tieši par «Lely» tehnoloģijām. Braucām uz vairākām saimniecībām, pētījām, salīdzinājām, līdz sapratām, ka ir taču 21. gadsimts un tikai ar robotiem varam dzīvot laikam līdzi. Bērniem arī patika šī izvēle, jo, kā jau jaunajai paaudzei, viņiem tuvas ir visas skārienjutīgās ierīces. Nu mūsu četrpadsmitgadīgais puisis ar patiku nāk uz fermu un viens pats, izmantojot tehnoloģijas, lieliski tiek ar visu galā. Arī mēs paši, tāpat mūsu darbinieki ar patiku iet uz darbu. Govis, izjūtot brīvību, veido pašas savu ikdienas režīmu, savu komunikāciju. Govis fermā dzīvo savu dzīvi. No tās maksimāli izņemts cilvēka faktors. Fermā pašlaik ar 500 dzīvniekiem galā tiek tikai trīs cilvēki. Izslaukums paaugstinājies līdz 11500 kg vidēji no govs. Slaukšanas reizes 2,8 – 2,9 vēl nav ideāli, šajā ziņā ir rezerves. Viena no galvenajām robota priekšrocībām ir informācija par katru govi, par katru tās mazāko pārmaiņu vai vainu. Caur telefonu esmu pieslēgusies fermai, tādēļ jebkurā brīdī saņemu visu informāciju.»

Robotu priekšrocības

Par tām Lauku dienā detalizēti runāja kompānijas «Lely» pārstāvis Jans Gondeks. Viņš uzsvēra, ka ne jau tikai ES, bet visā pasaulē laukos pašlaik ļoti aktuāla ir viena no globālajām problēmām – darbaspēka deficīts un darba resursu augstās izmaksas. Cilvēki vairs nevēlas strādāt fiziski smagu darbu. Jans teica: «Roboti nevar atrisināt visas saimniecības problēmas, taču tie septiņas dienas nedēļā, katru mēnesi un visas gada 365 dienas dabīgā slaukšanas procesā strādā bez brīvdienām. Saimnieki var uz to paļauties, plānojot laiku.» No saimniekiem jaunās tehnoloģijas savukārt prasa zināšanas un mūsdienīgu pieeju saimniekošanai. «Lely» iesaka fermā radīt govju brīvo kustību, mazāk traucēt to. Ideālā fermā visam jābūt iespējami kompaktāk, lai nebūtu nevajadzīgu attālumu no vienas funkcionālās vietas uz otru. Visam jābūt maksimāli tuvāk robotam. Govis pašas izvēlēsies, ko ēdīs, cik dzers, kur un cik ilgi gulēs, cik reizes dosies uz slaukšanu. To sauc par brīvību! Jaunās tehnoloģijas to nodrošina kā lopiem, tā arī saimniekiem. Īpaši par to sajūsmā ir saimniecību jaunā paaudze, tādēļ jaunās tehnoloģijas var nodrošināt arī sekmīgu paaudžu maiņu un saimniekošanas pēctecību, kas arī nu jau ir globāla problēma. Jans: «Ir ieguldīts milzīgs darbs, lai jaunākās paaudzes roboti varētu saimniekiem iedot pilnīgi visu tiem nepieciešamo informāciju par katru lopu. Pašlaik jaunākie roboti savāc, apstrādā un informē par 120 datiem un pozīcijām. Ne visi saimnieki vēl visu pilnībā izmanto. Progresīvāki ir gados jaunie saimnieki. Pamata dati kalpo vienam mērķim – izslaukumu kāpināšanai un govju labturībai. To var sasniegt ar augstu disciplīnu. Te nu bez katras dienas darāmo darbu protokola neiztikt! Tas pieradina pie kārtības un atbildības.»

Aizkulišu sarunas

Sekojot līdzi atsauksmēm publiskajā telpā par robotiem fermās, nepamet sajūta, ka pagaidām dominē tikai: oh un ah! Piekrītot, ka arī šīs tehnoloģijas kļūst aizvien universālākas, uz augstākiem rezultātiem tendētas, ka nav vairs laiki kā pirms apmēram 20 gadiem, kad mūsu pusē vienā no lielākajām piensaimniecībām parādījās pirmais robots, saimniekam nekas cits neatlika kā secināt, ka viņa brangajām piena devējām nu nākšoties sēsties uz diētas, jo tik dūšīgas tās robotā iekšā netiekot. Bet ko nozīmē diēta ražojošai govij? Piena kritumu! Arī nākamais robots citā mūsu puses lielsaimniecībā sākotnēji radīja šoku, jo tur ievērojami samazinājās izslaukumi.

Ir citi laiki, tomēr semināra «kafijas pauzē» neformālā sarunā nācās dzirdēt, ka ne visiem jaunas fermas un jaunu tehnoloģiju adaptācija notikusi tik veiksmīgi, kā par to runā publiski. Kādā jaunā fermā govis, ieraugot pirmo reizi redeļu grīdu, uztraukumā lēkājušas kā bizoņu bars. Citviet, pilnībā nomainot fermu un tehnoloģijas uz robotu slaukšanu, diemžēl nācies likvidēt prāvu skaitu ražīgu govju, jo tās robotu tā arī nav pieņēmušas. Saimniece cer, ka arī viņa pēc diviem vai sešiem gadiem par robotiem teiks tikai to labāko, bet pagaidām viņa secinājumos ir atturīga. Kāda cita saimniece piemetināja, ka arī viņai pašlaik fermā jau uzstādot robotu, govis izrādot par to interesi, bet fermas strādnieks, iekārtu ieraugot, darbu pametis uz neatgriešanos. Saimniece sevi mierināja, ka varbūt paveiksies, jo arī viņai, tāpat kā «Mareņos», robots ienācis jau esošajā fermā, tātad govīm ierastā vidē. Neformālo sarunu secinājums – saimniekus, izvēloties robotus, nāktos atklāti pabrīdināt, ka dažkārt var rasties problēmas ar ganāmpulka negatīvo attieksmi jaunajos apstākļos, kā rezultātā var samazināties izslaukumi, līdz ar to arī naudas plūsma.

«LELY» Astronaut slaukšanas robots «Mareņos». Ārijas Romanovskas foto

«Inovatīvie risinājumi šodienas lauksaimniekiem ir vitāli nepieciešami, lai cīnītos ar tirgus svārstībām un klimata pārmaiņām. Kas nepieciešams, lai modernās tehnoloģijas izmantotu vēl aktīvāk? Tām jākļūst draudzīgākām lietotājiem! To attīstīšanā vairāk jāiesaista zemnieki, jo tikai lietotāji pateiks, kas strādā, kas ne! Tehnoloģijām jābūt arī ekonomiski izdevīgām, tām jāspēj sevi atpelnīt. Jābūt konsultācijām un zināšanām, kā šīs tehnoloģijas lietot, un, protams, likumdošanai, kas ļauj šīm tehnoloģijām ienākt ikdienas dzīvē.»

No biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres sacītā paneļdiskusijā Kopenhāgenā, Ziemeļamerikas un ES lauksaimniecības konferencē par tehnoloģiju attīstību

Laikraksta "Liesma" pielikums "Globālais un lokālais" tapis ar Latvijas valsts budžeta finansētas mērķprogrammas "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programmas" atbalstu.