Vēl pēdējā klasē Skrundas pamatskolā fizkultūras stundas Aivaru Rumbenieku īpaši neinteresēja, jo skolotāji mainījās, nebija programmas. Ziemā paticis slēpot, bet tā bijusi paša iniciatīva. «Var teikt, ka, tikai iestājoties Kazdangas tehnikumā, sāku vairāk nodarboties ar sportu. Uzvarēju soļošanas sacensībās, bet nopietni vēl netrenējos, ziemā turpināju slēpot. Man viss ir pierakstīts un sistematizēts – 1968. gada 8. aprīlī izdomāju, ka sākšu trenēties. Bija Lejas sarakstīta grāmata, to pētīju,» stāsta Aivars Rumbenieks. Jau tajā gadā uzrādīti teicami rezultāti. «Piecu kilometru distancē jauniešu konkurencē biju labākais. Bet mani neielika Padomju Jaunatnes publicētajos labāko sportistu sarakstos. Kad sāku interesēties, kāpēc tā, atbildēja – ko tad tas no provinces. Taču nākamā gada pavasarī Padomju Savienības pavasara meistarsacīkstēs Sočos biju godalgotā vietā. Tā iekļuvu Padomju Savienības jaunatnes izlasē.»
AIVARS RUMBENIEKS apbalvošanas ceremonijā. Uģa Brālēna foto