MARKS BOGDANOVS AR GATI KALNIŅU Virslīgā apēduši ne vienu vien pudu sāls, guvuši neskaitāmas uzvaras un arī sāpīgus punus, un tieši ar viņu abu pūlēm Valmieras futbols piedzīvoja uzvaru, kuru visi gaidīja teju 15 gadus. J. Līgata foto
Trešdien mūsu futbolisti izgāja Staiceles futbola laukumā ne tajā pateicīgākajā laikā – pl. 16 (šī bija 17. kārtas pārceltā spēle), pie tam diezgan smagos laikapstākļos, kuriem, kā izrādījās, viņi bija krietni gatavāki nekā titulētie pretinieki – Spartaks Jūrmala.
Spēles sākums gan neko neliecināja par briestošo sensāciju – pēc pāris izniekotām iespējām jūrmalnieki savu panāca 7. minūtē, kad ar ļoti precīzu raidījumu vārtu devītniekā atzīmējās krievu leģionārs Artēmijs Malejevs. Turpinājumā Jūrmala vēl vairākas reizes apdraudēja Marka Bogdanova sargātos vārtus, kā vienmēr aktīvi pa uzbrukuma labo malu rāvās Aleksejs Višņakovs, viņa sedzējam Jānim Marisam Taulavičam nācās krietni nopūlēties. Spiedienu mūsējie izturēja un vēl vairāk – izlīdzināja arī rezultātu: 27. minūtē pēc Gata Kalniņa pacīnīšanās otrajā stāvā bumbu pa vārtu stabu raidīja Kristers Lūsiņš, bet ar otro iespēju to vārtu tīklā raidīja Staiceles spēļu sērijas viens no nelaimes putniem Sietinsons – 1:1. Vārtu stabi tika rībināti arī šajā spēlē, un atkal veiksme bija izvēlējusies stāvēt aiz mūsu vārtiem. Vēl vienu labu spēli savā aktīvā ierakstīja arī Bogdanovs. Bet galvenais uzvaras kaldinātājs šajā dienā bija Kalniņš, kurš arī guva uzvaras vārtus spēles 56. minūtē, kad pēc Lūsiņa raidījuma no brīvsitiena viņš bija pirmais pie Jevgeņija Nerugala atsistās bumbas, to acumirklī nogādājot vārtu tīklā. Burtiski uzartajā laukumā mūsējie atlikušajā laikā, teikšu – brīnumainā kārtā, tomēr spēja nosargāt vienu vārtu pārsvaru. Visi futbola dievi šajā dienā bija uzvilkuši Valmieras kreklu.