Arī tikšanās vieta zīmīga – Valmieras tehnikums, bijusī 36. profesionāli tehniskā skola, mācību bāze, kas rūpnīcai savulaik sagatavoja vairākus simtus kvalificētu pamatprofesiju darbinieku. Skola – aušanas ceha vienaudze, savu dalību sāka 1964. gada rudenī rūpnīcas telpās.
Lūcija Arnīte, Maija Pole, Dzintra Seņkāne – pirmā izlaiduma audzēknes, Astrīda Aizsilniece – sākuma gadu spectehnoloģijas pasniedzēja.
Audējas Laima Lāce, Mudrīte Bandere, meistara palīgs Vasilijs Kotovs 1964. gada 17. decembrī savus vārdus ierakstīja ceha vēsturē. Viņu diemžēl vairs nav.
Taču uz tikšanos ieradušās visas to laiku maiņu vadītājas – Astrīda Rutkovska, Ilga Karlivāne, Sandra Ozoliņa, viņu vēlāko gadu kolēģes Mārīte Juškova, Dzintra Ozoliņa, Ingrīda Siliņa, instruktores Maija Dālberga, Maija Pole, Inta Dreimane. Arī Valdis Gaidis ar kundzi Ievu.
Todien spožs bija mūsu ievērojamo audēju zvaigznājs – Ilze Kokenberga, Ligita Adata, Dzintra Seņkāne, Lūcija Arnīte, Elita Ūdre, Anna Pape, Marija Gaišais, Gerda Jansone, Rita Zača, Zigrīda Puriņa, Mirdza Zemīte, Alīda Jermacāne.
Protams, pamatu pamats allaž ir bijis steļļmeistaru darbs. Ar prieku satikām Vili Seņkānu, Pauli Skrastiņu, Elmāru Kokenbergu, Dzintaru Papi, Anduli Trēziņu, Valdi Balgalvi, Jāni Dūni, Viesturu Malcinieku, Anatoliju Jermacānu, Jāni Vītolu, Aleksandru Volkoviču. Interesanti, ka Anatolija un Valērija darbu cehā turpina viņu dēli Artūrs un Sergejs.
Mēs – (no kr.) Irēna Kaņepe, Maija Pole, Maija Dālberga, Ingrīda Siliņa, Lūcija Arnīte, Astrīda Aizsilniece, Dzintra Ozoliņa. Foto no personiskā arhīva