Par dažu mums tuvāk esošu šajā ziņā it kā pat jūtamies atbildīgi. Tā vismaz reizi pāris gados prāts un domāšana pieprasa palūkoties, kā klājas dižajam Rietekļa paeglim. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas it kā pat nenovēršami arvien vairāk sagāžas uz austrumu pusi, bet stumbram nopietna A burta veidā veidota balsta, kādu savā laikā tam ieteicis dižkoku apzinātājs Guntis Eniņš, joprojām nav. 1930. gada fotogrāfijā, kurā pie paegļa redzams dzejnieks Rieteklis, koks vēl ir gandrīz vai vienā staltumā ar viņu. Vēl 1969. gada fotogrāfijā tā slīpums ir pamanāms, tikai vērīgi ieskatoties. Pietiekami stalts tas stāv vēl arī 2003. gada fotogrāfijā. Var vērtēt, ka kaut kas slikts ar Rietekļa paegli ir noticis nākamajā ziemā (iespējams, ka ar sniega pilniem zariem paeglis nav spējis izturēt stiprāku vēju), jo 2005. gadā tas jau skatāms nopietni sagāzies.
GADSIMTNIEKS. Joprojām dzīvīgi zaļš, nedaudz pieliecies, bet pamatīgās stutes tā arī nesagaidījis, Rietekļa paeglis mēģina savam mūžam pieskaitīt vēl varbūt pat nākamos 100 gadus. Ā. Romanovskas foto