«Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir Latvijā vienīgā teritorija, kuras mērķis ir būt par īpašu vietu gan dabai, gan cilvēkam. Šogad biosfēras rezervāts svin savu 20. jubileju kopš starptautiskas atzīšanas par UNESCO programmas «Cilvēks un Biosfēra» teritoriju. Teritorija ir liela — mums ir 10 novadi, kuri katrs lepojas ar ko īpašu, bet līdz šim katrs to darījis atsevišķi. Tieši tādēļ radās ideja organizēt Ceļotāju dienas. Tā ir brīnišķīga iespēja sadarboties pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un Pārvaldei, lai kopīgos pasākumos šo īpašo parādītu citiem. Pasākuma mērķis ir aicināt cilvēkus vairāk doties dabā un iepazīt savas zemes vēl neizpētītos stūrīšus. Viesiem no tālienes tā būs iespēja ielūkoties Ziemeļvidzemes dabā un cilvēkos, kas šo vietu padara īpašu, savukārt vietējie apmeklētāji varēs ikdienā tik pierasto apkārtni ieraudzīt citā rakursā. Aicinu ikvienu atklāt ko jaunu Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā!» saka pasākuma organizatore, Pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta koordinatore Laura Taube.
Aktīvās atpūtas cienītāji Ceļotāju dienās varēs izbaudīt gan vairākus pārgājienus pa marķētām dabas takām, gan aizraujošas pastaigas līdz šim mazāk zināmās teritorijās. Interesentus sagaida «Pārgājiens uz Karogu silu un brauciens ar plostu pa Salacu» (5 km), pārgājiens «Bezdibeņa ezera meklējumos», pārgājiens «Iepazīsim Rūjas senleju» (7 km), pārgājiens «Vilki lācim pēdas dzina» (10 km), kas vedīs ap skarbo ziemeļnieku — Ramatas Lielezeru, iepazīstinot ar Ziemeļu purvu, kā arī pārgājiens «Sedas purvs — zināmais un nezināmais» (15 km). Īsāku pastaigu cienītāji varēs doties pastaigā pa Alojas pilsētas vēsturisko apbūvi vai Staiceles pilsētas vēsturisko koka apbūvi. Savukārt paši piedzīvojumu kārākie varēs doties aizraujošā nakts orientēšanās trasē «Augusta Jāņtārpiņš» (5,5 km).
Lielāku distanču mērotājus šajās dienās priecēs divi velobraucieni: «Kocēni – Zilaiskalns – Kocēni, pa mazbānīša sliedēm» (30 km), kas aicinās izzināt Mākuļu purvu un Zilākalna ciemu, kā arī velobrauciens «Rūjas pedālis» (50 km), kas iepazīstinās ar dabas vērtībām un zivsaimniecības vēsturi Rūjas zivju dīķos, saimniecības «Lejasvagaļi» ķirbju valstību, aitu audzēšanas tradīcijām saimniecībā «Klimpas», kā arī Endzeles, Oleru un Paipusu muižām. Arī tos, kuriem labāk patīk ūdens, nevis sauszeme, Ceļotāju dienā gaida īpaši pārsteigumi — laivu ekspedīcija «Nogrimušās Burtnieku pils torņa meklējumos», kā arī citas laivu un SUP dēļu izmantošanas iespējas.
Abas dienas ikviens Ceļotāju dienas viesis varēs ciemoties arī dažādās lauku saimniecībās, apskatot un degustējot tur radīto produkciju, apmeklēt dažādus novadpētniecības muzejus, izstāžu zāles, muižas u.tml. Lielākā daļa pasākumu būs apmeklējami bez maksas, izņemot vietas, kur tiks piedāvātas produktu degustācijas, savukārt vairāki iesaistītie tūrisma pakalpojumu sniedzēji šajās dienās savus produktus piedāvās ar īpašām Ceļotāju dienu atlaidēm.
Ceļotāju dienas tradīciju 2010. gadā iedibināja Slīteres Nacionālais parks. Pēc gada šai tradīcijai pievienojās arī Ķemeru Nacionālais parks, savukārt šogad par godu šo teritoriju apaļajām jubilejām pirmo gadu tā tiek organizēta Rāznas Nacionālajā parkā un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.
Pilna pasākuma programma meklējama Pārvaldes mājaslapas www.daba.gov.lv sadaļā «Aktualitātes»: Ziemeļvidzemes ceļotāju dienas.