Vakcīnas kā problēmu simbols
Pagājušās nedēļas otrajā pusē kļuva zināms, ka ģenerālprokurors Juris Stukāns ir atzinis par nepieciešamu sākt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu, tāpat tiks izvērtēts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) lēmums neuzsākt kriminālprocesu saistībā ar Covid-19 vakcīnu iegādi.
Pārbaudes gaitā, jāatgādina, beidzot tiks mēģināts noskaidrot, kurš tad galu galā ir atbildīgs par to, ka Latvija atteicās no iespējas iegādāties lielu daudzumu jūtami efektīvāko Pfizer/BioNTech un Moderna vakcīnu pret Covid-19, to vietā izvēloties mazāk efektīvās AstraZeneca vakcīnas. Šāds lēmums tika pieņemts aizvadītā gada novembrī Veselības ministrijā (VM) notikušu sanāksmju laikā, pie tam kopā sanākšanas, kuru laikā tika lemts par valstij tik svarīgo jautājumu, notika bez toreizējās veselības ministres Ilzes Viņķeles līdzdalības un, kā atklājās, pat netika nedz protokolētas, nedz kā citādi dokumentētas.
Rezultāts savukārt ir tāds, ka galvenajam vakcīnu piegādātājam Latvijai ir izrādījušās nopietnas problēmas ar ražošanas jaudām un vēl arī ar reputāciju, tamdēļ vakcīnu trūkst un daļa iedzīvotāju arī uz esošajām skatās ar aizdomām. Par iespējām izvēlēties, ar ko vakcinēties, labāk nerunāt vispār – tādu parasti nav pat starp rietumvalstīs ražotajām vakcīnām, bet Krievijas un Ķīnas vakcīnu parādīšanās Latvijā vispār ir maz ticama iespēja. Šāda lēmuma pieņemšana prasa politisko mugurkaulu, bet šādos jautājumos Latvijas politiķiem ar mugurkaulu ir švaki.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv