Viena no viņām – Sanita: «Ar savu mazo te pastaigā nāku kopš vasaras vidus. Bija prieks, ka no šī skaistā Gaujas krasta, kur agrāk krūmos veči aliņus dzēra un mētājās tukšas skārdenes, tas viss pazuda un rosīgi vīri kaut ko būvēja. Kad tagad krūmi ir projām un viss tālu pārskatāms, te ir gan laba drošības sajūta, gan brīnišķīga vieta meditācijai un nu jau daudzas māmiņas te nāk.»