1920. gadā beidzās Brīvības cīņas un sākās agrārā reforma.
Burtnieku Zvārtē kara gados lopus bija apēduši Donas un Kubaņas kazaki, atkāpjoties arī paņēmuši vienīgo zirgu. Muižas laikā Zvārtē dzīvoja 4 pusgraudnieku ģimenes, gans ar ģimeni un 2 meitas, bijuši 14 puikas. Pēc kara blakus Zvārtei, Ennītei un Vinnēnam uz muižas zemēm izveidojās jaunsaimniecības ar skaistiem nosaukumiem: Indrāni, Virši, Ievāji, Birzgaļi. Jaunsaimnieki cēla sev mājas, un Zvārtes iedzīvotāji izklīda.
Arī Zvārtē vairs bija tikai 20 ha. Mana tēva Jura māte Marija piepirka blakus Birzniekus ar 20 ha, kuru ieguvējs Saulītis no Pidriķa nebija sācis būvēties. Juris 1922. gada rudenī 18 gadu vecumā sāka saimniekot Zvārtē, bet mājas līdz 1926. gadam vēl bija uz mātes vārda. Klāt bija kalps un meita. Kalpam deva zemi un pūrus (labību), sienu, bet mazāk naudu.
1924. gadā Burtnieku baznīcā Juri iesvētīja, tā bija gada otrā iesvētāmo grupa. 1925. gada februārī jaunekli iesauca dienestā Rīgā, viņš bija mantzinis 4. Valmieras kājnieku pulka instruktoru rotas pamatsastāvā. Nākamā gada maijā pulka priekšā Juris izvilka laimīgo lozi un demobilizējās. Nodienēja 15 mēnešus, no kuriem trīs nobrauca atvaļinājumos.
1928. gada Ziemassvētkos Pidriķa un Īguma ceļu krustojumā atklāja biedrības namu „Līdums” ar izrādi „Mūsu senči”, kuru uzveda burtniecieši. Jura brālis Reinis, kurš Dailē kļuva par profesionālu aktieri, spēlēja Atsonu. Pēc jaunās Matīšu šosejas izbūves matīšnieki un mazsalacieši vairs nebrauca pa Pidriķa ceļu gar Burtniekiem un “Līduma” bufetei vairs nebija ienākumu, boikotēja arī tie, kas gribēja biedrības namu pie pagastmājas. (1944. gadā no iemestas bumbas biedrības nams nodega.) Juris piedalījās Ausekļa skolas būvdarbos: ar zirgu no Valmieras stacijas veda ķieģeļus — tukšā pa Pidriķa ceļu uz Valmieru, ar kravu pa Matīšu šoseju. Kredītu ņēma bankā, palielināja zemes nodokli, skola bija pagasta īpašums.
BURTNIECIEŠI. 1937. gada Līgo svētkos. Dzimtas arhīvā arī Alberta Mērnieka rakstītais līgotāju saraksts. Foto no personiskā arhīva