Pirmais. Projektētāju labi iecerētā IESPĒJAMĀ (taču ne obligātā un gājējiem likumīgā!) kājāmgājēju pārejas vieta dažus desmitus metru no Apiņa un Beātes ielu krustojuma, kurā divas likumīgas gājēju pārejas. Protams, dažiem vienmēr vajag ātrāk un īsāk! Tieši tāpēc abās Apiņielas trotuāru pusēs metāla barjerās pauze… Taču vajadzētu aprast ar domu, ka šī skreja domāta patiešām ātriem gājējiem, kuri, atrodoties uz ielas braucamās daļas nemarķētā vietā, gatavi zibenīgi reaģēt šajā posmā uz auto strauju parādīšanos no Beātes ielas puses. Lai Miķelim piedod gados cienījami pensionāri un arī ļaudis, kuriem konkrētā brīdī kādi kustības traucējumi, nu, nav šī IESPĒJAMĀ pārejas vieta domāta jums! Ja nu – tfu, tfu, tfu – jums un automašīnai uz ielas braucamās daļas te kaut kas kopīgs gadīsies, diez vai pat labs advokāts spēs pierādīt jūsu kailās dzīvības likumīgas tiesības traucēt transporta plūsmu… Ar visām no šī sprieduma izrietošajām materiālajām sekām. Cieti!
TIKAI RAITĀ SOLĪ! Šī vieta nav oficiāli paredzēta gājējiem, taču savu reizi naskāki gaitā un ikdienas loģistikā steidzīgāki ielas šķērsotāji to var izmantot. Taču tikai tā, kā to dara šī kundze! Un obligāti pirms iešanas pāri jāparaugās pa labi – Rubenes ielas virzienā! Bet, nedod Die’s, pāri Georga Apiņa ielai šajā vietā, kur braucēji no Rubenes ielas savus spēkratus jau palaiduši vismaz pilsētā atļautajā ātrumā, vilkties kādam mobilā telefonā iegrimušajam vai vienkārši gaitā kuslākam kājotājam – var sanākt vizīte slimnīcā, un tas būs labākajā gadījumā… Pie tam, likums šajā vietā – un pareizi! – aizsargā braucēju! Foto no Miķeļa oktobra arhīva