Tā jocīgi vien ar salīdzinoši neliela projekta realizāciju Valmierā un pašā pilsētas pievārtē, ja pavisam loģiski arī Viesturlaukumu de facto pieskatām Vidzemes lielpilsētas ietekmes zonai. Te pagājušā gada rudenī savu kumosu lielā kopējā autoceļu rekonstrukcijas buķetē saņēma SIA Tilts un arī ķērās pie darba. Bija tikai normāli, ka līdz ar salu, tāpat kā kā visi pārējie lielceļa remontētāji, arī tiltinieki savāca savas mantiņas un devās galvaspilsētas virzienā uz ziemas guļu. Taču līdz pat šai dienai neviens no viņiem vairs šajā objektā, kur gaida iesākts gājēju un velosipēdistu celiņš, kā arī apgaismojuma laternu uzstādīšana, neviens šīs firmas darbinieks vairs nav redzēts.
BEZ JOKIEM. Te vairs Miķelim prāts uz zirgošanos nemaz nenesas – kur pilsētas Tērbatas iela jau cauri Burtnieku novada Valmieras pagastam de iure piederošajam Viesturlaukumam dodas Rūjienas virzienā, remontēt sāktajā zonā tiltinieki visu ielas/ceļa nomali norakuši līdz pat asfaltētajai brauktuvei vēl pērnajā rudenī. Un tā tur viss stāv joprojām… Ar kaut kā uzstādītiem brīdinošajiem balti sarkanajiem stabiņiem, kuri šur tur jau guļ ar kājām gaisā. Turpat blakus pusraktā tranšeja citur metru, citur varbūt pat lielākā dziļumā. Zinātājs tajā laikam netrāpīs, bet, ja nu te diennakts tumšajā laikā pirmoreiz gadās kāds no brašajiem igauņu puišiem, kuri Latvijā pa mūsu ceļiem raduši tā kārtīgi atlaist dvēseli ganos kopā ar automašīnas spidometru? Foto no paša svaigākā Miķeļa arhīva