Tautas tēlotājas mākslas studija ir pieredzes bagāts kolektīvs ar senu vēsturi un tradīcijām, kura spēks slēpjas paaudžu pārmantojamībā un biedru interešu kopībā. Šogad tā atzīmē 65 gadu jubileju, tomēr vēstures stāsts jāmeklē krietni vien senākos laikos, jo atsevišķu entuziastu aizrautība ar tēlotāju mākslu kā vaļasprieku vienmēr sējusi ļaudīs prieku un bijusi būtiska, tā uzskatāma par neatkārtojami savdabīgu, reģiona kultūras dzīves niansi.
Kopš divdesmitā gadsimta sākuma Valmierā un reģionā daudzu cilvēku dzīve nebija domājama bez aizrautības ar gleznošanu, zīmēšanu un kokgriešanu. Sākot ar Teodoru Ūderu, šos centienus vienmēr stimulējuši un stiprinājuši arī vietējie profesionālie mākslinieki. Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka sešdesmit piecu gadu laikā norises sabiedrībā un sociāli politiskās sakarības arī vaļasprieku izpausmēm uzspiedušas savu zīmogu, it īpaši padomju okupācijas gados. Latvijā pašdarbības jeb amatieru mākslinieku apvienošana pulciņos un studijās aizsākās 20. gadsimta četrdesmito gadu vidū, līdz tam viņi darbojās individuāli. Dibinot tēlotājas mākslas studiju vai pulciņu, par galveno darbības mērķi un uzdevumu vara saredzēja padomju ideoloģijas propagandu un studiju biedrus uztvēra kā cilvēkus, kas bez iebildumiem pakļautos valdošajai ideoloģijai. Bieži vien tika izvirzīts nosacījums par pašdarbnieku līdzdalību sabiedriskajās norisēs un viņa daiļradei atvēlēja pakārtotu lomu. Apvienojot amatieru mākslas entuziastus studijās, bija vienkāršāk kontrolēt un izzināt pašdarbnieku savdabīgās radošās izpausmes.
AR POZITĪVĀM IZJŪTĀM. Glezno Ilga Oļševska. Studijas dalībnieku foto