Krista ir trīsdesmitgadniece, kas Valmierā dzimusi, augusi, skolojusies, bet pašlaik jaunās sievietes dzīve mutuļo starp Limbažiem un puspasauli. Krista ir jātniece, zirgu trenere un strādā olimpieša Kristapa Neretnieka komandā.
Zirgu stallis bārbiju vietā
Kliesmeti ir gana rets uzvārds, tāpēc padzirdot, ka ir meitene ar šo uzvārdu, kas strādā olimpiskajā līmenī, gribējās saprast, vai viņai nav kādas radniecības ar Valmieras 5. vidusskolā iemīļotu skolotāju Līgu Kliesmeti. Radniecība ir vismīļākā, jo viņas ir mamma un meita.
«Man nekad nav bijis un nebūs tāda krampja kā Kristai,» uz mirkli, iesaistoties sarunā, sacīja Līga, bet arī mamma nezināja, kāpēc jau bērnībā Krista ilgojusies pēc zirgu pasaules.
«Katrā jubilejā, svētkos bija jādāvina kāds spēļu zirdziņš. Nevis bārbijas, bet zirgi. Tētis sameistaroja pat tādu stallīti, leļļu mājas vietā, lai meita var spēlēties,» atcerējās mamma, stāstot, ka viņa ļoti gribējusi, lai meita mācās mūziku.
«Biju sākusi mācīties Valmieras Mūzikas skolā vijoles klasē, un arī pabeidzu, jo tikmēr mamma nelaida pie zirgiem. Viņa teica: iesāktais jāpabeidz! Pabeidzu mūzikas skolu, tad, pusaudze būdama, sāku braukt uz Smiltenes tehnikumu, tur piedalījos nodarbībās, lai vairāk uzzinātu par zirgiem. Pabeidzu Valmieras Pārgaujas ģimnāziju, bet visu laiku manā ikdienā bija zirgi. Kā vidusskolniece jau bieži strādāju un trenējos pie Rufinas (Rufinas Jurašas — I.K.) zirgaudzētavā «Burtnieki»,» stāstīja Krista, uzsverot, ka ceļš līdz jātnieku sportam, līdz zirgu apmācībai, trenēšanai sācies sasodīti vēlu, kas arī ir netipiski, jo tagad bērni poniju mugurā sēž jau četru gadu vecumā, bet šis ceļš bijis pārdomāts, tur nekad nav vajadzējis šaubīties.
REDZĒT BILDI KOPUMĀ ir vissvarīgāk,» tā zirgu trenere, sportiste Krista Kliesmete, kura diendienā ar zirgiem strādā, audzina, trenē, kā pati saka, veido personības, kas spēs savā mūžā sasniegt arī augstus rezultātus sportā. Foto: Nils Rosengren