Jau agrā jaunībā, meklējot piedzīvojumus un romantiku, pēc Valmieras apriņķa skolas beigšanas jauneklis 1883. gadā ivēlas jūru. Jūrnieka gaitu sākumā gan jāpilda kuģa pavāra palīga pienākumi… Un, tomēr – jauneklis ierauga Angliju, Norvēģiju, Dāniju. Viņš dienējis cariskās Krievijas gvardes rezerves pulkā Pēterburgā (1890-1892), strādājis par mājskolotāju Turaidā (1893); uzturējies Valmierā (1894-1897). Lai nopelnītu sev iztiku, Ūderam jāzīmē portreti pēc fotogrāfijām. Tā, vairākus gadus neatlaidīgi krājot līdzekļus, viņam izdodas īstenot savu kvēlāko nodomu – uzsākt mācības Štiglica Centrālajā tehniskajā zīmēšanas skolā Pēterburgā (1897-1899).
Lai apgūtu krievu kolēģu pieredzi, Teodors Ūders apmetas uz dzīvi vairākās Krievijas pilsētās. Viņš dzīvo Voroņežā (1899-1902). Jaltā (1903-1905), pievēršas glezniecībai un sāk gleznot eļļas tehnikā. Krimas ārkārtīgi krāšņā daba un Melnā jūra atstās neizdzēšamu iespaidu, jo vēl ilgi pēc atgriešanās Valmierā (1905) viņš saviem skolēniem stāstīs par redzēto un piedzīvoto. Diemžēl ikdienas rūpes guva virsroku, jo bija jāpelna iztika ģimenei, kurā auga meitiņas Anna Elizabete (1904) un Elza Margarete jeb Margrieta (1907).
TEODORS ŪDERS. Jura Brieža grafika