Kāda ir jūsu mīļākā vieta Valmierā?
V: Tā kā neesmu valmierietis, taču Valmierā esmu visai bieži, tad par mīļāko vietu varu droši saukt savas otrās mājas jeb Vidzemes Augstskolas Inženierzinātņu korpusu. Te ir laboratorijas, kurās es brīvi darbojos un apmācu gan studentus, gan skolēnus.
Kas Valmieru atšķir no citām Latvijas pilsētām?
V: Salīdzinājumā ar citām pilsētām Valmiera šķiet tāda kompakta. Vēl arī tas, ka pilsētu divās daļās sadala upe, kurai ir smilšaini, plūstoši krasti, un brīžiem liekas, ka pilsētai ir grūti šo upi savaldīt. Gaujas krasti man nedaudz atgādina laukus vai mazāk apdzīvotu teritoriju, tas varbūt pat ir labi, tā ir sava veida īpatnība. Vienīgais mīnuss ir vienīgais tilts transportam, tā saucamais ribu tilts, kas darba dienās ir pārpildīts.
Man patīk, ka Valmiera attīstās, ražošanas uzņēmumi ir stabili. Pilsēta ar karu gadu kļūst aizvien sakoptāka, ielas tiek sakārtotas. Valmieru atdzīvina studenti, kas pilsētu padara jauneklīgu.
Kā jūs nonācāt līdz Vidzemes Augstskolai?
V: Vidzemes Augstskolā nonācu tālajā 2004. gadā. Atminos, ka nesen bija palaista informācijas tehnoloģiju studiju programma. Pēc izglītības esmu radioinženieris, tāpēc man piedāvāja lasīt studiju kursu Telekomunikācijas, un ar to iesākās mans darbs Vidzemes Augstskolā. Tad uzreiz arī tika veidotas koledžas programmas – Mehatronika un Koka ēku celtniecība un ekobūve, kurās arī sāku aktīvi strādāt kā lektors.
LEKTORS. Valdis Vīksna augstskolā ar studentiem strādā jau otro desmitgadi.