Šādu novērtējumu nesaņem tāpat vien. Daiga trīsdesmit gadus vada Valmieras bibliotēku, gadiem ilgi to veidojot un attīstot, un līdz ar bibliotēku mainījusies arī pati. Tikāmies sarunā ar Daigu par nostrādātajiem gadiem, vērtībām un cilvēkiem, kuri veidojuši viņas dzīves ceļu.
Kāds bija jūsu ceļš līdz bibliotēku nozarei?
Vidusskolā padziļināti apguvu kultūras vēsturi un dažādus kultūras procesus, mācījos Rīgas 64. vidusskolas teātra klasē. Ideja par teātra klasi pieder manai māsai. Viņa gribēja, lai es mācos Valmierā, es neko par Valmieru nezināju. Tajā laikā Viesturskolā arī jau bija nodibināta teātra klase, bet Valmierā skolēnus teātra klasē uzņēma tikai katru otro gadu, savukārt Rīgā katru gadu. Es pabeidzu pamatskolu, kad Valmierā teātra klasi neuzņēma, tāpēc satikšanās ar Valmieru man iznāca tikai pēc universitātes pabeigšanas.
Jāteic – bērnībā man pat nebija domas, ka varētu strādāt bibliotēkā, jo tradicionāli šķita, ka bibliotēka ir klusa un pārāk mierīga vieta. Vidusskolā man ieteica mācīties par skolotāju, bet dzīve iegrozījās citādi. Gribējās mācīties literatūru un kultūru, bet tomēr nestrādāt skolā. Es esmu pateicīga, ka visos izglītības posmos man ir bijuši labi skolotāji, pasniedzēji un atraktīva, radoša vide…
DAIGA ROKPELNE. Ārijas Romanovskas foto