Pēc parka pārbūves sākotnējā projekta apstrīdēšanas un katra aizdomīga koka aplūkošanas uz vietas eksperta Gvido Leiburga pavadībā, protestējošie un kokus zāģētgribētāji vienojās, ka pietiek vien ar 17 bīstamu, slimu vai nevietā ieaugušu koku nogāšanu.
Nu parkā uzsākta likteņlēmumu saņēmušo koku nozāģēšana. Jāteic, ka tā notiek vērīgo valmieriešu uzraudzībā. Uzticēšanās ir viena lieta, bet pārbaudīšanu vajag. Tādēļ katru rītu lielākas vai mazākas dežurantu grupiņas pārskaita, vai parkā visi koki vēl ir vietā. Neskaita pat, cik jau ir nozāģēti, bet regulāri, cik vēl palikuši. Domājams, ka šāda kontrolēšana ir vietā, jo pie zāģētājiem pa laikam piesteidz kāds ierosinātājs, ka vajadzētu gāzt zemē tomēr vēl dažus kokus vairāk. «Nē! Šoreiz tikai 17 un pat ne vienu vairāk!» sadzirdēju zāģeru izrīkotāja strupu atbildi. Var noprast, ka koku aizstāvju un pašvaldības vienošanās tiek uzskatīta par goda lietu un, iespējams, palikušo koku pārskaitīšana katra rīta agrumā vismaz pagaidām vairs nav vajadzīga.