Mākslinieks Arvīds Dzērvītis norāda, ka Kristīne Pāvuliņa ir «…ir lielā meistara, (…) prof. R. Zariņa, latviskā rotājuma idejas sekotāja. Rotājums tikai tad var būt māksliniecisku vērtību, ja tas saskaņots vienā veselā organismā ar materiālu un darba tehniku». (Mūsu Mājas Viesis. 1939.05.18.) 1931. gadā, kad tika pabeigta «Latvju rakstu» sējumu izdošana, māksliniece kļuva negribēti plaši pazīstama. Saturiski nelīdzsvarotā izdevuma iznākšana sacēla lielu ažiotāžu un izraisīja asu polemiku etnogrāfu aprindās. Vienlaikus «Latvju raksti» daudziem joprojām šķiet fantastisks augstākās raudzes darbs.
Reprezentatīvā izdevuma greznajos sējumos ievietoti piecdesmit latviešu tradicionālā tautas tērpa zīmējumi. Trīsdesmit septiņu akvareļu autors ir Rihards Zarriņš. Savukārt Kristīne Pāvuliņa uzgleznojusi divus akvareļus. Citu izdevumā publicēto akvareļu autori ir Elza Siliņa (2), Eduards Dzenis (2), Fricis Bange (1), Jānis Roberts Tillbergs (1). Visu akvareļu pamats ir vienota koncepcija. To ilustratīvajās kompozīcijās dominē ainavas žanra elementi, un akvareļi ir tehniski veikli un detaļās precīzi. Etnogrāfi gan uzskata, ka darbos neprecīzs ir tautas tērpu komplektējums.
EKSPEDĪCIJĀ. Kristīne Pāvuliņa Lestenē.