Jāteic, ka arī tolaik, līdzīgi kā mūsdienās, netrūcis ne sensāciju, ne supervaroņu! Pirmā vieta popularitātes ziņā Valmierā atvēlama Kārlim Konrādam (1889 – 1972), tautā sauktam par Šanu, kura dēkas asprātīgajā atmiņu grāmatā „Latviešu Pūcesspieģelis” (3 sēj., 1964 – 1969 Stokholmā; atkārtots izdevums 1992 – 1993 Valmierā) iemūžinājis rakstnieks Jānis Kārkliņš.
„Šana, šana, visur šana, kur gan šanas nav?”, divdesmitajos un trīsdesmitajos gados tā esot dungojuši valmierieši. Kolorīto maza auguma kungu labākajos gados, grāmatu izdevēja Jāna Dūņa grāmatvedi, pazinis liels un mazs. Arī vārdu un ērmīgo titulu – grāfs Miķelis Amālijas dēls Vanags, Šanas valsts virsaitis, viņu zināja teju vai visā Latvijā. Daudzie piedzīvojumi ar laiku folklorizējās, fantāzijai mijoties ar patiesību, bet vienmēr jau ir izvēle – ticēt vai neticēt!
Zem Āfrikas debesīm
Grāmatā sižetiskā līnija aizsākas Valmieras tirgotāju un rūpnieku biedrības sanāksmē, kurā ar priekšlasījumu par Gambijas iedzimto integrēšanu Latvijas lauksaimniecībā viesojies Arvīda Berga bezpartejiskās partijas atsūtītais buršs – tautsaimniecības fakultātes students: „Dūnis, darīšanu aizņemts, bija Miķeli Amālijas dēlu atsūtījis savā vietā. Studēto jaunekli vērīgi noklausījies, viņš apvaicājās: vai tie Gambijas mellie te lauku darbos nenosals kā prusaki sniegā? Daļa izturēs, – bezpartejiskais paskaidroja. – Būs jāapģērbj. Jādod pastalas un kāds vecāks praķis. Tomēr iznāks lētāk nekā poļu strādnieki. Strādās par vēderu. [..] Pie tautiskā azaida galda turpinājās runas par Gambiju. Buršs nebija izteicis savu izgudrojumu. Gambija pati bija jau izvirzījusies pārrunu degpunktā. [..]
ŠANA POZĒ. Krievijas kņazs, Polijas pans, Pekinas grāfs Šanas virsaitis Miķelis Amālijas dēls Vanags. Fotogrāfija 1934.gada 20. decembrī dāvināta ar pašrocīgu veltījumu jaunajam aktierim Reinim Birzgalim. Mirkli tvēris un iemūžinājis fotogrāfs Vilhelms Vekters Valmierā.