Valmierā sabrauks gan grafiķi, gan gleznotāji – Grafikas kameras biedres Ilze Lībiete, Inese Lieckalniņa, Mārīte Kluša, Agnese Kurzemniece, Anita Nikuļceva — un akvarelisti Aleksandrs Ņeberekutins, Patricija Brekte, Laila Balode, Zigmunds Šņore un Līvija Brigita Pavlovska.
Plenēra tēma ir PILSĒTA CILVĒKĀ. Vēlamies šogad izpētīt Valmieru no citas puses – kā personību, cilvēciskā rakstura, ainavu un kopīgo īpašību prizmu. Pilsētu var raksturot dažādi: kā vēstures pērli, gleznaino ainavu glabātāju, miera ostu, vai tieši pretēji – nemiera pilsētu. Valmiera attīstoties un augot liek sevi iepazīt katru reizi no cita rakursa un lēnām iemanto patriotisma, izteikti latviska un augstprātīga tandēma raksturojumu. Kāds ir valmierietis? Kādas personības slēpj pilsēta un kā tās ietekmē atbraucēju? Kāda loma ir lokālpatriotismam un kā to spēj ietvert portrets? Vai pilsētu spēj atdzīvināt cilvēka aura? Kā ainava atdzīvojas un kas iedvesmo pilsētu piepildīt dvēseli? Cik ļoti cilvēks spēj būt piederīgs pilsētai un kā pilsēta maina cilvēku?
Akvarelis ar savu dažādo dabu ir līdzīgs Gaujai – te viegli, gandrīz caurspīdīgi romantisks, te dedzīgi košs, te atkal plūstoši pakļāvīgs un spītīgi patstāvīgs. Akvareļglezniecība pieprasa sava veida prasmes, pacietību, vieglumu un reizē precizitāti. Ja reiz ota ir skārusi papīru, tad labot var tikai ūdens šalts! Taču ar savu vijīgumu un virtuozi vieglo plūdumu akvarelis ir mākslas medijs, kuru vislabprātāk atzīst mākslas baudītāji un visbiežāk meklē galeriju izstāžu zālēs.
PĒRNVASAR. Kārlienas pagalma svētkos.