Nama projektētājs bijis arhitekts akadēmiķis Karls Ludvigs Roberts Maršners (1847-1912). Pazīstams Krievijas impērijā ar vairākiem arhitektūras projektiem — gan dzīvojamām, gan sakrālām ēkām, kā baznīcas un klosteri. Izglītību ieguvis Krievijas impērijas Mākslas un arhitektūras akadēmijā 1878. gadā. Strādājis par pasniedzēju A. L. Štiglica Tehniskās zīmēšanas akadēmijā Pēterburgā. Kāpēc viņš Valmierā iegādājies īpašumu, lai celtu šo ēku, pagaidām nav skaidri zināms. Iemesli varētu būt dažādi. Viens no tiem – viņa māsa bija precējusies ar ievērojamu Valmieras vācbaltu dzimtas pārstāvi Erdmanu, viņiem, domājams, piederējuši īpašumi Valmieras pils teritorijā. Šobrīd gan ēkas vēstures pirmsākumi, gan tās projektētāja un īpašnieka Karla Ludviga Roberta Maršnera biogrāfija ir neskaidra. Tomēr pēdējā laikā ir izdevies kaut nedaudz šo noslēpumainības mezglu atšķetināt.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts vēstures arhīvā (LNA LVVA) glabājas lieta ar nosaukumu «Kārļa Ludviga Roberta Maršnera ģimenes legāts Valmierā». Lietas saturs atklāj daudzus līdz šim nezināmus, interesantus faktus, kas ļauj precizēt Maršnera ģimenes radurakstus, gan arī 19./20. gs. mijā Valmierā piederējušos īpašumus. Tomēr dokumenti vēl neatklāj visas nianses.
Mūsdienās «sarkanajā mājā» saimnieko Valmieras muzeja vēstures nodaļa, ēkā atrodas zinātniskā lasītava, papīra krājuma telpas, kā arī pastāvīgā ekspozīcija «Teic man, Gauja, Valmieras stāstu. I. daļa».
Maršnera nams 1939. gada decembrī (LVVA 2605-1-3)