Harismātiskā mākslinieka leģendārais dzīves stāsts veidojies, apvienojot dažādas darbības nozares. Gleznotājam raksturīgā ieinteresētā un kaislīgā attieksme pret dzīvi bija kolorīta un daudzpusīga. Vienlaikus viņš bija viens no spilgtākajiem Latvijas mākslas pedagogiem, organizējot izstādes, izveidojot un vadot mākslinieku apvienību, dibinot muzeju, rakstot recenzijas. Cilvēkus piesaistīja mākslinieka domu skaidrība un uzskatu nelokāmība, jo dzīvot saskaņā ar sirdsapziņu viņam bija goda jautājums un pārliecības stūrakmens. Kārlis Baltgailis necieta divkosību un piemērošanos laikmetam. Viņa daiļrade ir piemērs, kā patiesa jaunrades enerģija spēj starot pāri daudzām desmitgadēm, ēru un varu maiņām un krēslainai mūža nogalei. Mākslinieka dzīves gaitā zināma nozīme bijusi arī Valmierai.
Vectēva māja Valmierā, Valkas ielā. 1952. Kārļa Baltgaiļa glezna, Uģa Brālēna fotoreprodukcija