Par krustvecākiem izvēlējās turīgo radinieku no tēva puses Ādamu Melnalksni no Pimpe mājām un jaundzimušā mātes brāli Gustu Bērztīsu ar sievu Līzi no Nikuča. 1879. gada 25. martā (pēc v. st.) piedzima Melnalkšņu otrs dēls Krišs Arnolds, un tad viena aiz otras četras meitas: Anna Dženija, Marta, Antonija un Mārita. Lai gan Melnalksnis nebija lielas un ienesīgas mājas, vecāki atbalstīja abu dēlu vēlmi iegūt izglītību. Pēc Mazsalacas pagasta un draudzes skolas beigšanas Augusts vairākas vasaras Melnalksnī strādāja lauku darbos pie tēva. 1897. gadā ar iekrātu naudas mazumiņu un drēbju sainīti, dažām grāmatām un vecāku labiem vēlējumiem puisis devās uz pedagoģiskajiem kursiem Vietalvas ministrijas skolā. Pēc to sekmīgas beigšanas bija skolotājs Ropažu Lutera Ķirbižu un Vecsalacas pagasta Cērpēnu skolā. Par viņa mūža izredzēto kļuva Marija Jurka no Jaunates pagasta Bašķu mājām. Laulību ceremonija notika Mazsalacas baznīcā 1904. g. 25. jūlijā, un jau 1905. g. 9. maijā Cērpu skolā jaunajā Melnalkšņu ģimenē sagaidīts dēlēns Sigurds (Zigurds).
Rakstniecībā Augusts Melnalksnis debitēja 1899. gadā — ar domu graudiem un Ļermontova sentencēm dzejā — tolaik populārajā laikrakstā “Balss”. Viņš vadīja literāro krājumu „Pirmais burts”, strādāja ārštatā laikrakstos „Dienas Lapa”, „Mājas Viesa Mēnešraksts”, Liepājas avīzē „Dzīve», laikrakstos Limbažos, Liepājā, Ventspilī, Pēterpilī un Valmierā, daudz tulkoja no vācu un krievu valodām. Vēl pirms Sibīrijas rakstnieks pievērsās īsprozai (stāstiem) un uzrakstīja lugu «Kam vara, kam viltus» (1908.); publicēja satīrisko stāstu «Murdā» (1910.), kuru vēlāk ar labiem panākumiem uzveda arī uz skatuves. Pseidonīmi – MELNAIS ALKSNIS, BEKU BĒRTULIS, SILA BRENCIS, SVEĶU MIĶELIS. Taču pēc pirmajiem literāta un pedagoga darbības gadiem sekoja 1905. gads.
1936. Augusts Melnalksnis ar ģimeni. Foto no Valmieras muzeja krājuma