Latvijas Nacionālais arhīvs sagatavojis izdošanai starpkaru perioda augstāko policijas ierēdņu biogrāfisko vārdnīcu, kurā iekļauti arī daudzu valmieriešu un ar Valmieru saistītu personību dzīves gaitu apraksti. Viens no ievērojamākajiem bija Pēteris Pommers – ilgstoši Rīgas policijas prefekts (priekšnieks). Viņš bija ne vien Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, bet, īpaši 30. gados, viens no sabiedrībā redzamākajiem valsts darbiniekiem un pēc pasaules kara – ASV latviešu sabiedrisks darbinieks. Sniedzam izvērstāku viņa dzīves aprakstu, kurā skaidri saskatāms veselas latviešu paaudzes sarežģītais un traģiskais liktenis.
Dzimis 1894. gada 6. oktobrī Valmierā lauku māju saimnieka Pētera un Annas Pommeru ģimenē. Mācījās pirmskolā Valmierā, pēc tam no 1906. gada mācījās un 1914. gada jūnijā beidza Nikolaja ģimnāziju Rīgā, 1914. – 1915. gadā, jau noritot Pirmajam pasaules karam, studēja tieslietas Maskavas Universitātē. Krievijas armijā, sākot trūkt karavīriem, sāka iesaukt arī studentus, un 1916. gada 14. maijā Maskavā, pirmajā studentu mobilizācijā, P. Pommers tika mobilizēts, komandēts uz Odesas kara skolu, kuras saīsināto kara laika virsnieka sagatavošanas kursu beidza pēc dažiem mēnešiem – 13. oktobrī, tiekot paaugstināts par praporščiku, uz laiku atstāts piekomandējumā kara skolai.
