Jo pilsētā, ja neskaita taisni uz Eiropas kultūras galvaspilsētas lauru dalīšanas reizi dažu valsts galvaspilsētā ieredzētu un augstos valsts amata krēslos sēdošu Valmieras nelabvēļu noorganizētu savulaik lielās grūtības tapušās Valmieras teātra ēkas pusizjaukšanu, viss pārējais ir gandrīz vai šokolādē. Ielas tīra, daudzdzīvokļu mājas siltina, privātmājas piepilsētā aug ātrāk nekā sēnes pēc lietus… Runā, ka Valmieras centrā samērojamā nākotnē pat piecu zvaigžņu viesnīca būšot vēl pirms Otrā pasaules kara celtā ēkā!
Miķelim prieks, ka attīstās arī teritorijas ap jaunuzbūvēto pilsētas Rietumu industriālo maģistrāli. Nupat bija patiess prieks ieraudzīt, ka viena mūsdienīga privātmāja patiešām ātros tempos uzbūvēta vēl nesen labiekārtotajā zāles pleķī starp Eduarda Lācera un Alvila Freimaņa ielām.
GANDRĪZ PABEIGTS PROJEKTS. Biroja ēkai no ārpuses prasās vēl kāda elektrisko instalāciju noslēdzoša armatūra, arī labiekārtošana fasādes pusē, visticamāk, notiks siltākā laikā. Taču nams ir uzcelts, un tas laikam šoreiz ir pats galvenais.