Tādu pilsētu, kurām tek citas upes pa vidu cauri, pasaulē ir bez skaita. Bet Gauja tek tikai caur Valmieru… Es domāju, ka Valmiera bez Gaujas nemaz nebūtu Valmiera. Pilsēta bez upes ir kā vijole bez stīgu. Tā romānā Valmieras puikas rakstījis Pāvils Rozītis.
* Šī vieta Gaujas kreisajā krastā sākotnē saukta arī par Jaunpilsētu un Kauguru Jaunpilsētu, pievilka ar to, ka tuvu, pāri upei –– pilsēta. Saistīja, protams, arī Gauja. Lai arī priedēm apaugusī zeme neauglīga, 19. gadsimta beigās sākās tās apbūvēšana, jo no 1873. gada Kauguru muiža zemi izpārdeva vai izdeva rentē. bijušajiem kalpiem, pusgraudniekiem, izputējušiem saimniekiem, vēl citādiem labākas dzīves meklētājiem. Viņi pelnījās baļku un plostu pludinātāju, ormaņu, vēl kādos darbos, arī Pētera Puriņa kokzāģētavā (1897), Jūlija Līča tekstīliju krāsotavā (1910), Aleksandra Pētersona linu aušanas fabrikā (1911), vēlāk arī kokzāģētavā.
* Grāmatā Tēvu zemes novadā krāsaini par to pētījumā Apkārt vecajai Valmierai rakstījis vēsturnieks Laimonis Liepnieks. Bet romāns Valmieras puikas liecina: vairums grāmatā minēto puišu dzīvojuši Pārgaujas mājās. Kādā no tām inženiera ģimenē dzimis arī Latvijas bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīrs Imants Freibergs, bet Pārgaujas ielas baltajā mājā vairākās bērnības gadu vasarās pie savas vecāsmātes Milijas Zatleres dzīvojis vēlākais valsts prezidents Valdis Zatlers. (Viņa tēvs Līgonis Zatlers –– Valmieras ģimnāzijas absolvents.)