* 1958. gadā Rīgā un Siguldā notiek Baltijas valstu studentu II Dziesmu un deju svētki. Tajos esmu Daumanta Gaiļa vadītajā Latvijas Universitātes jauktajā korī. (Vārda Juventus tam vēl nav.) Atklāšanas koncerts Mežaparka jaunajā estrādē. Tajā skan arī studentu starptautiskā himna Gaudeamus igitur. Tā latīņu valodā, dziesmas nosaukuma tulkojums: gavilēsim.
Interesanti redzēt publiku. Dziesmai (jā, tomēr himna) ieskanoties, viens pēc otra pieceļas. Tātad: studenti, esošie un bijušie, vēl citi –– zinošie. Drīz vien piecēlušies, šķiet, visi. Vispirms plecus raustot, satraukti plātoties, miera stājā ir arī miliči. Viņu ļoti daudz.
Dziesmas sākums 1287. gadā. Vairākus gadu simtus izplatījusies mutvārdos. Pierakstīta septiņos pantos tikai 1781. gadā. Studentu korporācijas biedrs, folklorists, rakstnieks Kārlis Straubergs (1890 ––1962) to latviskojis 1958. gadā. Latviski nekad to neesmu dziedājis, dzirdējis.
Gaudeamus igitur, Gavilēsim vēl arvien.
Juvenes dum sumus. Jauni cik vēl esam.
Post jucundam juventutem. Līdz ar jauko jaunību, .
Post molestam senectutem Līdz ar skaudro vecumu
Nos habebit humus. Piederēsim zemei.
Tas ir pirmais pants. Cik atceros, visbiežāk vēl dziedājām trešo (Dzīve mūsu īsa ir,/Īsi viņa beigsies…), ceturto (Sveicam akadēmiju,/ Sveicam profesorus…) un sesto pantu (Sveicam mūsu brīvvalsti/ Un kas tajā valda…) Īpašs ir piektais pants, klusināti tikai studentiem (vīriešiem) dziedams: Sveicam visas jaunavas,/ Mīlīgas un daiļas….). Dziesmā atkārto pantu divas pirmās un pēdējo rindu.
Baltijas studentu Dziesmu un deju svētku sākums ir 1956. gadā: Tartu, Igaunijas Dziesmu svētku laikā. 2018. gadā svētki notika Igaunijā, 2021. gadā tie būs Lietuvā, pēc tam atkal Latvijā. No 1969. gada Latvijā ir Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris Gaudeamus, viens no labākajiem valstī. To sāka Edgars Račevskis, jau daudzus gadus turpina Ivars Cinkuss. Lietuvā ar tādu vārdu ir Viļņas Universitātes jauktais koris.